Krievija turpinās piesaistīt Krimu sev vēl ciešāk, un līdzīgi rīkosies arī ar Donbasu. Jo Kremļa maksimālais uzdevums - panākt kontroli pār Ukrainu kaut vai politisku ietekmi - nav izpildīts, atzīst politisko procesu pētnieki. To pierāda arī fakts, ka, tuvojoties Krimas aneksijas gadskārtai, prezidents Vladimirs Putins izdeva dekrētu par Doņeckas un Luhanskas separātisko reģionu pasu atzīšanu Krievijas teritorijā.
Kremļa lēmums par šiem dokumentiem liecina, ka notiks pakāpeniska situācijas eskalācija, uzskata Ukraiņu politologs Dmitro Levus. "Un tas, par nožēlu, var novest pie plašāka konflikta. Mēs vēl redzēsim daudz lielākus saasinājumus," viņš teica.
"Donbass ir mehānisms, kas visu laiku palīdz Krievijai noturēt Ukrainu.
Tāpēc jebkura Krievijas vara, pat ja notiek Kremļa apvērsums, centīsies noturēt Donbasu un iesaldēt konfliktu kā, piemēram, Piedņestrā, bet tikai daudz asākā fāzē," sacīja Levus. "Putina laikā saasinājumi būs regulāri un neizbēgami."
Tam piekrīt arī žurnālists Atis Klimovičs. Viņaprāt, Rietumiem nav lielas vēlmes iejaukties. Minskas vienošanās ir neefektīva, jo liek Ukrainai pildīt neizpildāmas prasības.
"Iedomājaties, ja ir komunālais dzīvoklis, ieviesies negaidīts ciemiņš, kurš nepakļaujas dzīvokļa saimniekiem, bet kurš vēl pieprasa, lai viņš tiek apgādāts. Tas ir tas, ko vēlas Maskava," izklāstīja Klimovičs. "Lai pie varas paliek tur esošie Krievijas atbalstītie bandīti, bet par visu maksā Kijeva. Būtībā tas ir strupceļš."
Ar Krimas pievienošanu krievi ir apmierinājuši savu vajadzību celt nacionālo pašapziņu.
Vairums Krievijas iedzīvotāju bija pārliecināti, ka Krima ir daļa no Krievijas Federācijas, saka Krievijas politologs un Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta profesors Valērijs Solovejs.
Kopā ar Donbasu Kijeva saņemtu piecus miljonus nelojālu iedzīvotāju, un tā būtu bumba zem Ukrainas valstiskuma, uzskata Solovejs. "Tāpēc esmu pārliecināts, ka oficiālā Kijeva patiesībā izjūt slikti slēptu atvieglojuma sajūtu. Tagad visos starptautiskajos forumos var apsūdzēt Krieviju par lienošo aneksiju Donbasā, bet vienlaikus priekā berzē rokas - paldies Dievam, esam tikuši vaļā no tās nelaimes," savu skatījumu atklāja Solovejs.
Krima nebūt nav Ukrainai zudusi, uzsver Klimovičs, velkot paralēles ar Baltijas valstu okupāciju. Rietumi šo jautājumu uzturēja spēkā 50 gadu.
"Ar Krimu tāpat turpināsies, bet - cik ilgi, to ir grūti pateikt. Viens gan ir skaidrs, ka pamattauta šajā pussalā, Krimas tatāri, ir ļoti neapskaužamos apstākļos. Autoritārā spiedienā, cilvēki arestēti... ir skaidri saredzams, ka šo tautu ir paredzēts iznīcināt," uzsvēra žurnālists.
Eiropas Savienība pagarinājusi sankcijas pret Krieviju. ASV pieprasa nekavējoties izbeigt Krimas okupāciju un sola saglabāt sankcijas, līdz Maskava atdos kontroli pār pussalu Ukrainai. Krievija atbildējusi, ka šādu iespēju pat nedomā apspriest.
