LTV: Komentējiet, lūdzu, Ukrainas prezidenta vēlēšanu iznākumu. Kādus pavērsienus tagad var gaidīt no jaunievēlētā Vladimira Zelenska?
Refats Čubarovs
Organizācijas "Krimas tatāru tautas Medžliss" vadītājs
Darbojies Latvijas Tautas frontē Atmodas laikā
Divu sasaukumu Krimas Augstākās padomes deputāts
Zelenska kungs ieguvis absolūtu vairākumu balsu, mums tagad ir jauns prezidents. Taču arī esošais prezidents Petro Porošenko guvis būtisku sabiedrības atbalstu – 25%. Tagad galvenais visiem iegūt mācību no atklātām un skarbām diskusijām, kas priekšvēlēšanu laikā notika Ukrainas sabiedrībā. Un, lai šo mācību gūst arī tie, kas kļūdas nepieļāva, jo viņi tās var atkārtot. Korupcija nekur nepazūd. Un, ja nespēja to apkarot bija galvenā sabiedrības apsūdzība esošajam prezidentam, šī prasība tiks attiecināta uz jaunievēlēto prezidentu. Viņam būs jāizdara kas reāls, nevis jāimitē cīņa pret to.
Vai jums šķiet, ka notiks Zelenska sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu?
Ja kāds lūgtu manu padomu, es Zelenskim ierosinātu nesēsties pie sarunu galda ar Putinu bez citiem dalībniekiem un bez ASV. Lai kādi būtu Putina paziņojumi, gala rezultāts būs apmāns.
Atgriežoties pie Krimas, kas patlaban notiek ar Krimas tatāriem?
Krievija patlaban pārveido Krimu par militāro cietoksni. Tas ir Krievijas priekšpostenis NATO dienvidu flangā, liela telpa, kas saistīta ar Melnās un Azovas jūras reģionu, turpat Vidusjūra, Sīrija. Tuvākās NATO dalībvalstis – Rumānija, Bulgārija, Turcija. Šajā reģionā arī Gruzija ar ļoti smagām problēmām Abhāzijā un Dienvidosetijā. Tepat Ukraina un Krievijas vēlme maksimāli ierobežot tās izeju uz Melno un Azovas jūru. Arī vēlme pilnībā kontrolēt Ukrainas valsti. Lai sasniegtu šos mērķus, Krievija maksimāli izspiež tos iedzīvotājus, kas tai nav lojāli, kas atklāti nostājās pret okupāciju, kas nenoliec galvu pat okupācijas apstākļos. Krimas tatārus Krievija noteica kā objektu, kas pussalā nav vēlams. Paralēli Krievija izmitina Krimā savus pilsoņus. Pēc pieticīgākām aplēsēm, tur jau ir apmetušies vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Pamatiedzīvotāju – Krimas tatāru – savā zemē šodien ir ap 300 tūkstošiem cilvēku.
Ir teiciens, ka ar Krieviju var tikt galā tikai ar tās pašas metodēm. Bet Krimas tatāri tādas nelieto, arī Rietumos ir demokrātiskās vērtības, ar agresiju neviens neatbildēs. Vai ir izredzes šādā negodīgā un nelīdzvērtīgā cīņā?
Krimas tatāru nacionālā kustībā gadu desmitiem sludināja nevardarbības principu. Taču neviens pasaulē nevar pieprasīt tādu pašuzupurēšanos, kas tautai nozīmēs tūlītēju iznīcināšanu: 300 tūkstoši Krimas tatāru un Krievijas valsts ar tās milzīgo militāro potenciālu. Tāpēc mums jādomā par to, kā vispār nepieļaut situāciju, kad nelielas valstis izmēra vai militārā potenciāla pēc kļūtu par upuriem lieliem agresoriem. Kad runa ir par tautām, kas ir apspiestas, jo to teritorijas ir okupējis agresors, starptautiskajām organizācijām īsā termiņā jāatrod risinājumi, kas ļauj atbrīvot šīs teritorijas un šīs tautas no iznīcināšanas riskiem.
Vai var apgalvot, ka jūs neesat apmierināts ar starptautisko reakciju? Vai sankcijām ir efekts?
Ukrainai būtu ļoti grūti aizstāvēt savas valstiskās intereses Krievijas uzbrukuma gadījumā, ja nebūtu starptautiskās sadarbības un starptautisko sankciju pret Krieviju.
Starptautiskās sankcijas apturēja Krieviju no tiešās agresijas pret Ukrainas valsti un, iespējams, arī pret citiem kaimiņiem.
Taču tai pašā laikā godīgi jāpasaka, ka ar patlaban piemērotajām sankcijām absolūti nepietiek, lai piespiestu Krieviju ievērot starptautiskās tiesības. Neviens neprasa, lai pret valsti – agresoru, šajā gadījumā Krieviju – tiktu vērstas militārās metodes, taču sankcijām ir jābūt ļoti stingrām, tostarp ekonomikas jomā.
