Kiprai pašai būs jāatrod gandrīz divreiz vairāk līdzekļu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

Eirozonas finanšu ministri piektdien sanāksmē centīsies panākt galīgo vienošanos par Kipras aizdevuma programmu. Diskusijas gaidāmas īpaši grūtas, jo kļuvis zināms, ka glābšanas paketes apjoms krietni pieaudzis - no 17 līdz 23 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Kiprai būs pašai jāatrod gandrīz divreiz vairāk līdzekļu, nekā domāts līdz šim. Atjaunojas bažas par valsts maksātnespēju.

Eirozonas finanšu ministri sanāksmē Dublinā centīsies panākt galīgo vienošanos par Kipras glābšanas paketi pēc ziņām, ka Nikosijai būs nepieciešams atrast uz pusi vairāk naudas nekā līdz šim, lai saņemtu starptautisko kreditoru solīto 10 miljardu aizdevumu. Lai to nodrošinātu, līdz šim tika uzskatīts, ka Kiprai pašai būs jāatrod vairāk nekā 7 miljardi eiro, taču ceturtdien Niksoija apstiprināja, ka tai būs jāiegūst vēl aptuveni 6 miljardi.

Kopumā tie ir 13 miljardi eiro, kas atkal uzjundī bažas par Vidusjūras valsts iespējamo maksātnespēju. Kā liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākusi ziņojuma kopija, ko šodien izskatīs finanšu ministri, līdzekļi būs nepieciešami banku sektora rekapitalizācijai un fiskālo vajadzību nodrošināšanai. Tajā pašā laikā aizdevēji uzskata, ka banku restrukturizācijas dēļ Kipras ekonomika nonāks divus gadus ilgā dziļā recesijā. Gaidāms, ka iekšzemes kopprodukts samazināsies par vairāk nekā 12%.

Par glābšanas programmu 17,5 miljardu eiro apmērā tika runāts jau dažus mēnešus, bet jaunākas prognozes par straujāku ekonomisko lejupslīdi likušas paredzēto apjomu palielināt līdz 23 miljardiem eiro. Pašreizējā Kipras valdība par to vaino iepriekšējās „neizlēmību un bailes uzņemties atbildību”, bet eirozonas finanšu ministriem šodien būs jādomā, kur Nikosija varētu iegūt tagad jau kopumā 13 miljardus eiro.

Domājams, lielāko daļu šīs nastas uzņemsies divu Kipras lielāko banku obligāciju turētāji un noguldītāji ar depozītiem vismaz 100 tūkstošu eiro apmērā, kuriem piemēros vienreizēju nodevu, kuras dēļ tie var zaudēt līdz pat 60% savas naudas. No šī avota iepriekš plānoto gandrīz 6 miljardu vietā tagad varētu nākties ņemt vairāk nekā 10 miljardus. Aizdevēji uzskata, ka vēl vienu miljardu var iegūt paaugstinot uzņēmumu ienākuma nodokli un pārdodot daļu Kipras zelta rezervju.

Ņemot vērā Nikosijas aizdevuma programmas pretrunīgi vērtēto raksturu un tās apjoma pieaugumu, starp finanšu ministriem gaidāmas arī debates par to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs bijis glābšanas paketes izstrādes process. Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarda, kas tajā arī bija cieši iesaistīta, norādījusi, ka Nikosija ir ārkārtas gadījums: „Mēs uzskatām, ka fiskālā konsolidācija ir nepieciešama lielākajā daļā Eiropas valstu. Bet es atkārtoti uzsveru, ka Kipras glābšanas programma nav šablons. Kipra nenosaka standartu nākotnes programmām, jo Kipra pati nav standarta valsts. Tās banku sektors ievērojami atšķiras no bankām citos reģionos un citās Eiropas valstīs.”

Vienlaikus Kipra no piektdienas mīkstina banku kapitāla plūsmas kontroles pasākumus, kurus ieviesa, lai novērstu naudas aizplūšanu no bankām. Tostarp, ir atcelti ierobežojumi visām transakcijām par summu, kas nepārsniedz 300 tūkstošus eiro. Tomēr vēl vismaz nedēļu no bankomātiem varēs izņemt tikai ierobežotu skaidrās naudas daudzumu - 300 eiro jeb aptuveni 200 latus dienā. Ierobežojumi mīkstināti, lai dotu uzņēmumiem iespēju samaksāt algas un norēķināties ar piegādātājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti