Kazahstānas vēlētāji referendumā atbalsta izmaiņas valsts konstitūcijā

Kazahstānas iedzīvotāji svētdien notikušajā referendumā pārliecinoši atbalstījuši izmaiņas valsts konstitūcijā, kas paredz samazināt prezidenta pilnvaras un nostiprināt parlamenta ietekmi. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem izmaiņas valsts pamatlikumā atbalstījuši 77% Kazahstānas pilsoņu.

Konstitucionālā reforma arī paredz aizliegt prezidenta tuvākajiem radiniekiem ieņemt augstus valsts amatus, pilnībā atcelt nāvessodu un atjaunot Konstitucionālo tiesu.

No Kazahstānas pamatlikuma ir svītrots valsts pirmajam prezidentam Nursultanam Nazarbajevam piešķirtais “nācijas tēva” statuss.

Pašreizējais valsts vadītājs Kasims Žomarts Tokajevs referendumu par izmaiņām konstitūcijā izsludināja pēc janvārī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem visā valstī.

Kazahstānas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji konstitucionālās izmaiņas ir nosaukuši par dekoratīvām un tādām, kas neveicinās demokrātiju valstī.

KONTEKSTS:

Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".

Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.

Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.

Kazahstānas valdība lūdza nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei. Tomēr drīz vien nemieri tika apspiesti; Tokajevs paziņoja par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt