Tokajevs kandidēja bez reālas konkurences. 69 gadus vecais Tokajevs pie varas Kazahstānā nonāca 2019. gadā, kad viņu pēc savas atkāpšanās atbalstīja ilggadējais valsts galva Nursultans Nazarbajevs, kurš pēc aiziešanas tomēr saglabāja noteicošo ietekmi.
Tiesa, pēc šogad janvārī notikušajiem nemieriem, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 230 cilvēku, Tokajevs atbīdīja no varas Nazarbajevu un viņa klanu.
Tokajeva vadībā veikti grozījumi konstitūcijā, prezidenta pilnvaru termiņu pagarinot no pieciem līdz septiņiem gadiem, taču prezidents turpmāk nedrīkstēs kandidēt uz otru amata termiņu pēc kārtas.
Pieci viņa konkurenti nebaudīja plašu atbalstu sabiedrībā, un jāņem vērā tradīcijas spēks. Valstī ilgus gadus vienpersoniski valdīja iepriekšējais līderis Nazarbajevs, un maz ticams, ka tuvākajā laikā Kazahstānā izdosies iedzīvināt patiesu demokrātiju.
Tokajevs solījis veikt politiskas un ekonomiskas reformas, kā arī rosināja izmaiņas valsts konstitūcijā, kas palielināja parlamenta pilnvaras. Tomēr apstākļos, kad netiek pieļauta reāla opozīcija, šīm reformām varētu būt tikai kosmētisks raksturs.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūdza nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei. Tomēr drīz vien nemieri tika apspiesti; Tokajevs paziņoja par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu.
