Izaugusi uz ASV izstrādātā Māršala plāna pamata Eiropas valstu atbalstam pēc 2. pasaules kara, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) oficiāli dibināta 1961. gadā. Patlaban organizācija apvieno 37 dalībvalstis. Tā iestājas par demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principiem. Arī visas trīs Baltijas valstis kļuvušas par OECD loceklēm.
Igaunija prestižās organizācijas ģenerālsekretāres amatam nominējusi savu prezidenti Kersti Kaljulaidu. Kandidējot uz augsto amatu, Kaljulaida uzsvērusi Igaunijas sasniegumus digitālajā jomā, izklāstījusi savu redzējumu par OECD attīstību. Viņa saka – notiek pāreja no industriālās uz digitālo ekonomiku, no fosilās degvielas uz atjaunojamo. Digitālās ekonomikas lēkts savukārt prasa jaunu pieeju globālajā nodokļu politikā. Pasaule stāv uz pārmaiņu sliekšņa, un OECD tām jāspēj tikt līdzi.
“Vēsture zina daudz gadījumu, kad priekšā esošie nespēja pielāgoties straujām pārmaiņām tehnoloģijās vai sabiedrībā. Viņi zaudēja savu globālo lomu, vietā stājās citi reģioni. OECD tika izveidota, lai stiprinātu savu dalībvalstu ekonomiskos un sabiedriskos panākumus.
Tai ir nopietni jāattiecas pret 21. gadsimtu, mūsu laikmeta lielajām pārmaiņām,” uzsver Kaljulaida.
Igaunijas prezidentes amatā Kaljulaidu ievēlēja 2016. gadā. Bet viņa kandidē uz OECD vadītājas amatu nepilnu gadu pirms nākamajām Igaunijas prezidenta vēlēšanām, kurās viņa var pretendēt uz otro termiņu. Bet prezidentu izvēlas parlaments, Kaljulaidai nav bijušas labākās attiecības ar pašreiz valdošo koalīciju, un politikas eksperti uzskata – viņai nav lielu iespēju nākamgad tikt pārvēlētai.
"Viņas izredzes tikt vai netikt pārvēlētai visvairāk nosaka fakts, kā viņa pieņēmusi politiskās puses pēc pagājušā gada parlamenta vēlēšanām un pašreizējās valdības izveidošanas. Kaljulaida nav īpaši slēpusi, ka viņai ne pārāk patīk šī valdība,” pastāstīja Tartu Universitātes politologs Martins Melders.
Pērn uz valdības zvēresta došanas ceremoniju Kaljulaida ieradās džemperī ar uzrakstu "Vārds ir brīvs" – netiešs veltījums valdības jaupienācējai, nacionālistiski noskaņotajai Igaunijas Konservatīvajai tautas partijai jeb ''EKRE''. Tās līderi pazīstami ar pretrunīgi vērtētiem izteikumiem, tolaik – attiecībā uz žurnālistu darbu.
“Konservatīvo partijas [EKRE] līderiem viņa galīgi nepatīk.
Viņi uzskata, ka prezidente strādā kopā ar opozīciju un ir pārāk liberāla. Bet labējā spārna partija “Isamaa” ir aizkaitināta, ka prezidente noraidīja viņiem ļoti svarīgo pensiju sistēmas reformu un nosūtīja uz Augstāko tiesu izlemt, vai tā atbilst konstitūcijai,” skaidroja laikraksta “Äripäev” žurnālists Urmass Jāgants.
Kaljulaidai uz OECD vadītājas krēslu gan ir nopietna konkurence. Uz augsto amatu pretendē arī bijusī Eiropas Savienības Tirdzniecības komisāre, zviedriete Sesīlija Malmstrēma. Starp kandidātiem arī Donalda Trampa administrācijas padomnieks, bijušie Kanādas finanšu un Čehijas ekonomikas ministri. Kandidāti vēl var tikt nominēti līdz šī mēneša beigām.
Kas attiecas uz līdzšinējo OECD ģenerālsekretāru – meksikānis Hosē Anhels Gurrija organizāciju vadījis gandrīz 15 gadus, taču uz vēl vienu termiņu vairs nekandidē. Daļēji tas tiek saistīts ar Meksikas vēlmi palielināt savas izredzes iegūt citu starptautiski prestižu amatu – nākamo Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
