Ja Eiropas Savienība neieviesīs bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem, tad Ankara „būs spiesta atkāpties” no martā panāktās vienošanās par patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu un migrācijas ierobežošanu. Par to brīdināja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu
vakar publicētā intervijā vācu laikrakstam „Frankfurter Allgemeine Zeitung.”
Īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšana ir starp martā noslēgtās vienošanās punktiem. Sākotnēji bija paredzēts, ka šo punktu varētu izpildīt jau vasarā, tomēr drīz tapa skaidrs, ka tas nebūs iespējams. Čavušolu paziņoja, ka Ankara gaida konkrētu vīzu liberalizācijas datumu, norādot, ka tas varētu būt oktobra sākums vai vidus.
Turcija jau iepriekš brīdinājusi par atkāpšanos no vienošanās, ja nebūs bezvīzu režīma. Kopš marta migrācijas plūsmas, kas pārsvarā ir sīriešu patvēruma meklētāji, no Turcijas uz Grieķiju tiešām ir strauji samazinājušās. Tomēr Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers brīdina, ka ir „liels risks”, ka vienošanās ar Turciju izgāzīsies. Austrijas laikrakstam „Kurier” viņš piektdien paziņoja, ka vienošanās ir „trausla,” un ka Turcijas prezidents „Erodgans vairākkārt devis mājienus, ka vēlas izbeigt vienošanos.”
Junkers vairākkārt uzsvēris - ja Ankara vēlas bezvīzu režīmu, tai jāizpilda visi Eiropas Savienības noteiktie kritēriji. Atlikuši tikai daži, bet īpaši strīdīgs ir jautājums par Turcijas pretterorisma likumu.
Eiropas Savienība to pieprasa rediģēt, norādot, ka likumā noteiktā terorisma definīcija ir pārāk plaša un ļauj varasiestādēm vērsties pret žurnālistiem un opozīcijas deputātiem. Ankara savukārt uzsvērusi, ka likumu negrasās mainīt.
Brisele reaģējot uz Turcijas ārlietu ministra brīdinājumiem uzsvēra, ka tas, kad tiks ieviests bezvīzu režīms, ir atkarīgs no tā, kad Anakra izpildīs visu nepieciešamos kritērijus. Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva vakar paziņoja, ka kopiena savas saistības pilda:
„Eiropas Komisija ir apņēmusies nodrošināt Eiropas Savienības un Turcijas vienošanās pilnīgu izpildi, un mēs to pašu sagaidām no mūsu turku partneriem. No mūsu puses - Eiropas Komisija turpina ievērot un pat paātrināt mūsu saistību īstenošanu. Piemēram, mēs jau esam mobilizējuši divus no trim miljardiem eiro, kas paredzēti Turcijā esošo bēgļu atbalstam.”
Skarbāka bija Vācijas vicekanclera Zigmāra Gabriela reakcija. Viņš pirmdien paziņoja, ka Turcija nedrīkst šantažēt Vāciju un Eiropas Savienību, piebilstot, ka tas ir atkarīgs no Ankaras – būs vai nebūs vīzu liberalizācija.
Vienošanās ar Turciju kopš marta strauji samazināja migrācijas plūsmas pāri Egejas jūrai uz Grieķiju. Tomēr pēdējās pāris nedēļās kopš neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā migrantu skaits ir palielinājies, liecina Grieķijas valdības statistika. Tagad dienā ierodas vidēji 90 migranti, salīdzinājumā ar vidēji 30 laikā pirms apvērsuma mēģinājuma. Avoti Grieķijas valdība gan norādījuši, ka šobrīd par to neuztraucas, ka šis var būt īslaicīgs skaita pieaugums, un situācija tiek uzmanīgi novērota.
