Trīs dienu intensīvās apšaudes, kurās dzīvību zaudējuši vairāki desmiti cilvēku, tajā skaitā vismaz 15 bērnu, ir pieklusušas pateicoties brīdinājumiem no malas un Ēģiptei aktīvi iesaistoties kā vidutājai.
“Pēc enerģiskiem Ēģiptes un starptautiskajiem centieniem un ņemot vērā Ēģiptes paziņojumu par apņemšanos strādāt, lai atbrīvotu šeihu Basamu Al-Sādi un ieslodzīto Halilu Avavdehu, mēs, “Islāma džihāda” kustība Palestīnā, paziņojam par pievienošanos pamiera līgumam,” pavēstīja grupējuma “Islāma džihāds” pārstāvis Davuds Šehabs.
Tiesa gan, grupējums "Islāma džihāds", gan Izraēlas armija ir apklusinājuši ieročus, vienam otru brīdinot, ka līdz ko būs provokācijas vai kāds bīstams solis, atbildēs ar uzbrukumu.
Kopš piektdienas Izraēla ir bombardējusi džihādistu pozīcijas Gazas joslā, pretī saņemot simtiem raķešu, kuras ir sadegušas virs Izraēlas "dzelzs kupola" jeb pretraķešu aizsardzības sistēmas.
Izraēlas iedzīvotāji ir bijuši spiesti slēpties bumbu patvertnēs, vairāki guvuši arī ievainojumus, taču par liela mēroga postījumiem netiek ziņots, savukārt palestīniešu pusē virkne namu ir pilnībā iznīcināti un bojā gājuši civiliedzīvotāji.
Izraēla savu uzbrukumu pamato ar militāru operāciju pret "Islāma džihāda” grupējumu, kas jau iepriekš vainojams raķešu uzbrukumos Izraēlai.
Starp abām pusēm noslēgto pamieru ir uzteikušas Amerikas Savienotās Valstis, kas atbalsta Izraēlas tiesības pašaizsargāties, taču ir paudušas bažas par civiliedzīvotāju upuriem. ASV prezidents Džo Baidens ir aicinājis veikt pamatīgu izmeklēšanu, tā kā abas puses mierīgo iedzīvotāju bojāejā vaino viena otru.
Savukārt ANO īpašais koordinators Tuvo Austrumu miera procesa jautājumos Tūrs Venneslanns norādījis, ka situācija joprojām ir ļoti, ļoti trausla un mudinājis ievērot pamieru.
Šajā Tuvo Austrumu reģionā spriedze, kas saistīta gan ar vēsturiskām, gan teritoriālām, gan reliģiskām nesaskaņām, ir nemitīgi klātesoša, taču šī bija lielākā vardarbība, kāda uzliesmojusi starp Izraēlu un kaujiniekiem Gazas joslā kopš 11 dienu ilgā kara pagājuša gadā maijā. Toreiz dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 palestīniešu un vairāk nekā desmit izraēliešu.
KONTEKSTS:
Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.
1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu.
Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.
