“Betnala Grīna trio” (Bethnal Green trio) – ar šādu apzīmējumu pazīstamas trīs britu pusaudzes, kas pirms sešiem gadiem bez vecāku ziņas pameta Lielbritāniju un devās uz Sīriju, lai pievienotos teroristu grupējumam “Islāma valsts”. Sīrijā viņas apprecējās ar kaujiniekiem, kļūstot par daļu no teroristu sabiedrības.
Viena no viņām ir gājusi bojā, otras liktenis nav zināms, bet trešā – Šamima Beguma – tagad aktīvi lūdz piedošanu britu sabiedrībai, izraisot atšķirīgus viedokļus gan par viņas, gan citu tā saukto “džihādistu līgavu” likteni.
15 gadu vecumā aizbēga pie džihādistiem
22 gadus vecā bijusī britu pilsone Šamima Beguma tagad dzīvo bēgļu nometnē Sīrijas ziemeļos. Šamimai bija 15 gadu, kad viņa pameta Lielbritāniju, lai pievienotos “Islāma valsts” grupējumam. Sīrijā viņa apprecējās ar džihādistu savervētu bijušo Nīderlandes pilsoni un vairāk nekā trīs gadus nodzīvoja teroristu kopienā.
Pēc vairākiem gadiem, kad “Islāma valsts” zaudēja ietekmi, Sīrijas bēgļu nometnē Begumu atrada laikraksta “The Times” žurnālists. Viņa bija stāvoklī ar trešo bērnu, ko vēlāk zaudēja, gluži tāpat kā divus iepriekšējos. Viņa teica, ka vēlas atgriezties mājās, Lielbritānijā. Tagad, atbrīvojusies no galvas aizsega, Beguma atkārtoti lūdz britu valdību viņu apžēlot.
“Es lūdzu britus man piedot, jo es pieļāvu kļūdu ļoti jaunā vecumā. Es zinu, cik ir grūti piedot, jo cilvēki ir dzīvojuši bailēs no “Islāma valsts”, viņi ir zaudējuši tuviniekus teroristu dēļ, bet es arī dzīvoju bailēs un arī es esmu zaudējusi mīļus tuviniekus viņu dēļ, tāpēc es ļoti labi varu saprast.”
Lielbritānija negrib dot otro iespēju
Informācija par to, kādus uzdevumus Beguma veikusi “Islāma valsts” laikos, ir pretrunīga, izskanējis, ka, iespējams, viņa šuvusi teroristu pašnāvnieku vestes. Bet tagad viņa pati piedāvā stāties tiesas priekšā, lai pierādītu savu nevainību. Viņa sola sadarboties ar britu varasiestādēm, sakot, ka var palīdzēt izskaidrot taktiku, kādu teroristi lieto, lai savervētu jaunus cilvēkus.
Taču Lielbritānija, kas pirms diviem gadiem atņēma Begumai pilsonību, norāda, ka atgriešanās un pilsonības atjaunošana nebūs iespējama. Šāds lēmums, lai arī nav pieņemts viegli, esot visas sabiedrības drošības labā.
Šis gadījums no jauna sacēlis starptautisku uzmanību, iesaistījušās arī cilvēktiesību organizācijas, eksperti aicina analizēt un saprast, kā vispār sācies pusaudzes ceļš līdz “Islāma valstij” un cik patiesa ir viņas nožēla par notikušo.
Valstis nesteidzas uzņemt savus pilsoņus
Taču Begumas gadījums nebūt nav vienīgais. Alholas nometnē, kas atrodas kurdu pārvaldītajā Sīrijas ziemeļu teritorijā un kur mitinās Beguma, joprojām uzturas tūkstošiem savulaik ar “Islāma valsti” saistītu cilvēku, tostarp no ārzemēm savervēto: gan paši kaujinieki, gan viņu ģimenes, kas tika arestētas pēc pēdējo “Islāma valsts” pozīciju sagraušanas.
Kurdi norāda, ka nespēj vairs nodrošināt viņu uzturēšanu un pamazām sūta prom, vienlaikus aicinot uzņemties ārvalstis atbildību par saviem pilsoņiem, kas nonākuši “Islāma valsts” rindās. Vēl ziemā uz to aicināja arī ANO, konkrēti uzrunājot 57 valstis, bet drošības riska dēļ atsaucība ir maza. Beļģija un Palestīna piekritušas uzņemt vairākus džihādistu vecāku bāreņus, bet arī no bērnu uzņemšanas valstis lielākoties izvairās.
