Panorāma

Par pārkāpumiem sūdzas biežāk

Panorāma

Šodien komponistam Z.Liepiņam- 65!

Pašvaldību vēlēšanas Igaunijā – balso gandrīz visi

Igaunija vēlēs pašvaldības – pirmo reizi balsos no 16 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 8 mēnešiem.

Šogad pašvaldību vēlēšanās Igaunijā, kur nepilsoņiem ir tiesības izvēlēties vietējo varu un pastāv elektroniskā balsošana,  pirmo reizi balsos arī pusaudži no 16 gadu vecuma.  

Priekšvēlēšanu debates Igaunijas Radio 4 studijā septiņi sarakstu līderi strīdējās par pilsonisko aktivitāti Narvā. Precīzāk – par pilsonisko, nepilsonisko un trešo valstu pilsoņu aktivitāti. Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var balsot gan pilsoņi, gan nepilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Saraksta “Mūsu Narva” līdere Katri Raika atzīmēja, ka tieši Narvā situācija ir unikāla, jo pilsētā igauņi mazākumā ir ne tikai pēc nacionalitātes, bet arī pēc valsts piederības.

“Igaunijas pilsoņu īpatsvars [Narvā] ir tikai 49%, nepilsoņu skaits ne tik liels – tikai ap 15%. Šeit jautājums drīzāk par Krievija pilsoņiem ar uzturēšanas atļauju,” norādīja Katri Raika.

“Vietējā dzīve ir vietējā dzīve. Te ir mūsu cilvēki. Igaunija ir tik maza valsts, ka mums nepieciešams izmantot visu iedzīvotāju spēkus. Diemžēl Narvas iedzīvotāji, it īpaši Krievijas pilsoņi, paši nezina, ka viņiem pastāv tāda iespēja,” pauda Katri Raika.

Bet ļoti daudzi Igaunijas iedzīvotāji zina par iespēju nobalsot elektroniski. Un šogad tādu iespēju jau izmantoja 185 000 cilvēku – tas ir rekords. Balsošana aizņem vien dažas minūtes. Lai nobalsotu, nepieciešams dators, ID-karte, vads, kas savieno ID-karti un datoru. Daži klikšķi un viss gatavs.

Vēlēšanu novērotājs Ivans Šackijs uzsvēra, ka jauniešiem un aktīviem cilvēkiem tas ir ļoti ērti – nobalsot mājās vai darbā, nevajag tērēt  laiku. Tas ļauj paaugstināt vēlētāju aktivitāti.

Aktīvi ir arī politiķi. Šogad pašvaldību vēlēšanās piedalās gandrīz 12 000 kandidātu. Salīdzinājumam – Latvijā pēdējās pašvaldību vēlēšanās uz deputātu krēsliem pretendēja mazāk nekā 9000 kandidātu. Un atšķirībā no Latvijas, Igaunijā jābalso nevis par partiju, bet par vienu konkrētu cilvēku, biļetenā jāieraksta tīkamā kandidāta numurs.

Un pirmo reizi vēsturē Igaunijā varēs nobalsot 16 un 17 gadus vecie jaunieši. Dažiem pat nevajadzēs iznākt no skolas, jo iecirknis atrodas klasē.

Viens no pretendentiem uz Narvas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu Mihails Staļnuhins, kurš pārstāv centristu partiju, kurai šogad izdevās nonākt pie varas arī visā valstī, gan uzskata, ka jauniešiem balsot nevajadzētu.

“16 gados nav pat domu par politiku un priekšstata, kā izdarīt izvēli,” uzskata Staļnuhins.

Sagadījās, ka tieši skolēni ierauti arī kādā skandālā. Tā epicentrā politiķis no centriskās partijas – Aleksejs Voronovs. Viņš noorganizējis ekskursijas Narvas vidusskolas audzēkņiem uz pašvaldības uzņēmumu, kuru pats arī vada.

Politoloģijas doktore, Narvas koledžas direktore Kristine Kallasa  uzskata, ka šādai ietekmēšanai nav vietas Igaunijas politikā.

“Kāpēc ekskursijas notikušas oktobrī, nevis novembrī? Kāpēc bērnus atveda ar autobusiem no visām skolām? Kāpēc ne brīvprātīgi pēc stundām, bet stundu vietā? Jautājumu ir pārāk daudz. Likumu neviens nepārkāpa, bet ir pārkāptas godīgu vēlēšanu tradīcijas,” uzsvēra Kristina Kallasa.

 Lai arī iepriekšējā balsošana notika jau visas nedēļas garumā, galvenā vēlēšanu diena tomēr ir svētdien. Iedzīvotājiem jāizvēlas varu 79 pašvaldībās. Un šis skaits arī ir kaut kas jauns – vēl pirms četriem gadiem igauņiem bija 215 pašvaldības. Paveikta teritoriālā reforma. Arī par to Latvijā tagad atkal runā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti