Rīta Panorāma

Intervija ar Egilu Leščinski - Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Igaunijā svin neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu

Igaunija svin neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu

Igaunijā piektdien atzīmē 30. gadadienu kopš Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Svētku pasākumos piedalījās arī Latvijas parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Jau no paša rīta pie mūsu ziemeļu kaimiņiem svinības par godu neatkarības atjaunošanas 30.gadskārtai sākās ar tradicionālo Igaunijas karoga pacelšanu Tallinas Garā Hermaņa tornī blakus Igaunijas parlamentam Rīgikogu.

Ceremoniju apmeklēja arī Latvijas, Lietuvas, Polijas un Islandes parlamentu spīkeri un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Igaunijas parlamenta spīkers pateicās visiem, kas Igaunijai pirms trim desmitgadēm palīdzēja atgūt neatkarību.

“Šajā dienā pirms 30 gadiem mēs pamodāmies Igaunijā ar sapni dzīvot savā valstī saskaņā ar savu gribu. Tajā pašā dienā pulksten 23:03 tas kļuva par īstenību. 69 valstssievas un valstsvīri, kuri mūs pārstāvēja, pieņēma lēmumu, kas ļoti ietekmēja mūsu nākotni," teica Rīgikogu priekšsēdētājs Jiri Ratass.

1991.gada 20.augustā Igaunijas Augstākā padome lēmumu par Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņēma vēlu vakarā balsojumā, kas tika translēts tiešraidē.

Premjerministre Kaja Kallasa savukārt aicināja atcerēties, ka brīvība nozīmē arī atbildību, pienākumu aizsargāt citus, viņu dzīvību un brīvību.

“Patlaban pasaulē notiekošais diezgan spilgti atgādina, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mums ir daudz kas, ko esam uzbūvējuši paši un par ko būt pateicīgiem, lai to saglabātu un attīstītu tālāk. Vienādas tiesības un iespējas gan sievietēm, gan vīriešiem, ikviena tiesības būt kritiskiem un skaļi paust savu viedokli, ja viņi to vēlas, vārda brīvība, rīcības brīvība, pārvietošanās brīvība," uzsvēra Kallasa.

Tieši pirms 30 gadiem Igaunijas Augstākā padome apstiprināja rezolūcija par 1918.gadā dibinātas Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Balsojums notika dienu pēc tam, kad Maskavā bija sācies augusta pučs.

Kamēr Igaunijas Augstākā padome diskutēja par neatkarības atjaunošanas deklarācijas formulējumu, Tallinā iebrauca padomju armijas tanku kolonna. Cilvēki pulcējās uz barikādēm, lai aizstāvētu parlamenta, kā arī radio un televīzijas ēku.

Nākamajā dienā vēlāk notika uzbrukums televīzijas tornim. Tā brīža valdības vadītājs Edgars Savisārs ieradās uz sarunām ar padomju karavīriem, pēcpusdienā viņi devās prom. Dienu vēlāk, 22.augustā, Islande kļuva par pirmo valsti, kas atzina atjaunotās Igaunijas un tajā pašā dienā arī Latvijas neatkarību. Lietuvas neatkarību Islande bija atzinusi jau februārī.

Piektdien notika dievkalpojums Tallinas Doma baznīcā un ziedu nolikšana pie piemiņas plāksnes. Pusdienlaikā sākās Igaunijas parlamenta un 20. augusta kluba svinīgā sēde, bet vēlāk parlamenta spīkers rīkoja pieņemšanu. 

Pēcpusdienā Tallinas Gubernatora dārzā pie parlamenta ēkas notika svētku koncerts “Sievietes gars un spēks”, bet par svinību kulmināciju kļūs nakts Dziesmu svētki “Brīvā Igaunija”, kas norisināsies gan Tallinas Dziesmu svētku estrādē, gan pie Igaunijas Nacionālā muzeja Tartu. Tajos skanēs daudzas dziesmotās revolūcijas un atgūtās neatkarības laika dziesmas, kas palīdzējušas igauņiem uzturēt vienotības izjūtu un ticību savas valsts atdzimšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt