Kamēr pasaules uzmanība pievērsta karadarbībai Ukrainas austrumos, Krimas okupācija un tur notiekošais palicis otrajā plānā, tas, savukārt, radījis augsni tatāru minoritātes apspiešanai un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tā secina “Human Rights Watch” eksperti. Balstoties uz 42 Krimas tatāru intervijām viņi secina, ka tatāri pakļauti īpašai diskriminācijai – pret tatārus pārstāvošajām institūcijām tiek veikti Krievijas specdienestu reidi, paši tatāri kļūst par polisko represiju, pazemošanas un pat fiziskas iespaidošanas upuriem:
“Mēs esam secinājuši, ka cilvēktiesību situācija Krimā krietni pasliktinājusies kopš Krievijas okupācijas 2014. gada februārī. Krievijas un vietējās amatpersonas ierobežojušas pulcēšanās brīvību un vārda brīvību. Turklāt amatpersonas piever acis uz tā saukto pašaizsardzības spēku vērsto izrēķināšanos pret Krimas tatāriem. Šie paramilitārie grupējumi atrodas ārpus likuma.”
Sarežģītās situācijas dēļ daudzi tatāri pieņēmuši lēmumu pamest dzimto Krimas pussalu, no kuras jau reizi Krimas tatāri tika izsūtīti – tas notika Staļina laikā. Tatāri dodas, uz dažādiem Ukrainas reģioniem, kur viņiem palīdz iedzīvoties nevalstiskās organizācijas, tomēr daudzi atzīst, ka tas nav viegli. Piemēram, Ļvovu no Krimas šķirt tūkstoš kilometru, tatāru jaunās kopienas ir skaitliski nelielas, tas ilgtermiņā var sarežģīt kultūras un reliģiskās identitātes saglabāšanu:
“Dievs radīja šo pasauli tā, lai katrai būtnei būtu sava dabīgā vide, kas ir vairāk vai mazāk piemērota. Dienvidu auglis neaugs ziemeļos. Tāpat arī mūsu gadījumā – mūsu ģenētiskās saknes un mūsu vēsture ir Krimā. Tā ir mūsu tēvzeme, tur ir mūsu tradīcijas un reliģija.”
Brīdī, kad Krievija anektēja Krimu, Krimas tatāri veidoja 12% no kopējā pussalas iedzīvotāju skaita. Pārliecinoši lielākā daļa no viņiem skaidri atbalstīja Ukrainas valstiskumu un nedalāmību, tieši šī iemesla dēļ pašlaik tiek apdraudēti.
