Likumprojekts izstrādās pēc janvārī notikušajiem teroraktiem Parīzē. Valdība uzstāj, ka jaunās likumdošanas normas ir ārkārtīgi nepieciešamas, lai efektīvi cīnītos pret terorismu. Bet tas izsaucis asu reakciju no tiesību aizstāvju grupām. Tās uzstāj, ka jaunie likumi pārkāps privātuma tiesības. Tomēr gaidāms, ka šodienas balsojumā Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā Asambleja likumprojektu atbalstīts un tas tiks nodots tālākām debatēm augšpalātā - Senātā.
Saskaņā ar likumprojektu, varasiestādes, nesaņemot iepriekšēju pilnvarojumu no tiesas, varēs iegūt digitālo un mobilo komunikāciju datus par ikvienu cilvēku, kura vārds parādās terorisma lietu izmeklēšanā. Interneta pakalpojumu sniedzēji un telekomunikāciju uzņēmumi būs spiesti sniegt šos datus pēc varasiestāžu pieprasījuma. Izlūkdienestiem arī būs tiesības privātos mājokļos izvietot kameras un ierakstīšanas iekārtas, bet datoros - uzstādīt klaviatūras izspiegotājus.
Premjers Manuels Valss stingri aizstāvējis priekšlikumus, norādot, ka iepriekšējais izlūkošanas likums tika pieņemts 90.gadu sākumā, ka vēl nebija izplatīti ne mobilie telefoni, ne internets.
