Sarunas ar politiskajām partijām un arodbiedrībām sāksies nākamnedēļ. Paredzēts, ka balsojums notiks 2023. gada sākumā un reforma stāsies spēkā jūlijā, Disopts sacīja telekanālam LCI.
"Emanuels Makrons ir noteicis struktūru pakāpeniskai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, lai līdzsvarotu pensiju sistēmu," viņš sacīja.
Disopta izteikumi apstiprināja informāciju, ko aģentūrai "Reuters" sniedza avots, kurš trešdienas vakarā piedalījās vakariņās, kurās Makrons informēja augsta ranga valdošās koalīcijas likumdevējus un ministrus.
Premjerministre Elizabete Borne sacīja aģentūrai AFP, ka reforma varētu ietvert pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par trim gadiem, līdz 2031. gadam sasniedzot 65 gadus.
Francijā pašlaik pensionēšanās vecums ir 62 gadi, kas ir viens no zemākajiem attīstīto valstu vidū.
Francijas dārgās un sarežģītās pensiju sistēmas reforma bija viens no galvenajiem Makrona priekšvēlēšanu programmas punktiem, kad viņš 2017. gadā pirmo reizi nāca pie varas.
Taču viņa sākotnējie priekšlikumi sadusmoja arodbiedrības un izraisīja nedēļām ilgus protestus un transporta streikus tieši pirms koronavīrusa pandēmijas uzliesmojuma. Makrons šo iniciatīvu apturēja, jo 2020. gada sākumā Francijā noteica pārvietošanās ierobežojumus.
Ņemot vērā strauji augošo inflāciju Eiropā un lielāko dzīves dārdzības krīzi vairāku desmitgažu laikā, Makrona politiskie pretinieki un arodbiedrības joprojām stingri iebilst pret šo reformu.
IFOP aptaujas rezultāti, kas publicēti 15. septembrī, liecināja, ka 55% respondentu uzskata, ka Makrons kļūdītos, ja šoruden atsāktu pensiju reformu. Arī viņa paša politiskajā partijā, kurai parlamentā vairs nav valdošā vairākuma, šajā jautājumā valda domstarpības.
Vairāku nozaru arodbiedrību rīkotais streiks ceturtdien būs pārbaudījums arodbiedrību spējai mobilizēt atbalstu un sociālo nemieru iespējamības rādītājs.
Makrons ir vairākkārt runājis par vēlmi panākt, lai franči strādā ilgāk, un par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no pašreizējiem 62 gadiem.
Arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness telekanālam "France 2" sacīja, ka vēl viena sarunu kārta ir bezjēdzīga. "Ja tas būs ierosinājums paaugstināt pensionēšanās vecumu, mēs ilgi pie sarunu galda nebūsim," sacīja Martiness.
Ja reformas tiktu bloķētas parlamentā, valdība teorētiski varētu izmantot Francijas konstitucionālo mehānismu, kas ļauj valdībai pieņemt tiesību aktus pat tad, ja tai parlamentā nav vairākuma. Tomēr šāds solis varētu izraisīt balsojumu par neuzticības izteikšanu.
Uz jautājumu, vai ir taisnība, ka Makrons vakariņu dalībniekiem ir teicis, ka viņš varētu pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, ja viņa reformas tiktu bloķētas, Disopts atbildēja: "Prezidents uzskata, ka... ja kādā brīdī opozīcijas partiju vairākums apvienotos, lai panāktu valdības krišanu, tad viņš vērstos pie Francijas tautas."
Pēdējo reizi šis mehānisms tika izmantots 2016. gadā, kad toreizējā prezidenta Fransuā Olanda sociālistu valdība panāca apstrīdēto darba tiesību reformu, ko bija izstrādājis Makrons, kurš tobrīd bija ekonomikas ministrs.
