Francijā Parīzes teroraktu piemiņas pasākumi uzjundī sāpīgas atmiņas

Francijas galvaspilsētā Parīzē svētdien pieminēja pirms gada notikušos asiņainos teroraktus.   Valsts prezidents Fransuā Olands un Parīzes mērijas vadītāja Anna Idalgo atklāja piemiņas plāksnes pie visām grupējuma “Islāma valsts” kaujinieku  uzbrukuma vietām. Piemiņas pasākumi no jauna uzjundīja sāpīgas atmiņas.   

Piemiņas pasākumus  Parīzē sākās, atklājot memoriālo plāksni pie nacionālā stadiona "Stade de France. Tieši šeit pirms gada  ar trīs pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumu  sākās asiņainie notikumi. Šeit bija arī pirmais bojāgājušais - portugāļu izcelsmes francija pilsonis Manuels Diašs.

Viņu atcerējās dēls Mišels.

"Ja mēs vēlamies turpināt brīvi dzīvot, tas ir ļoti svarīgi atbalstīt iecietību pret atšķirīgo.  Kad mans tēvs bija dzīvs viņš paguva man daudz iemācīt. Dzimis Portugālē, bet izvēlējies Franciju par savu mītnes zemi,  viņš bija pierādījums tam, ka integrācija ir iespējams un nepieciešama. Viņam bija daudz dažādu tautību draugi, viņš respektēja ikviena identitāti,” atcerējās Mišels.  

“Francija viņam bija kā kopsaucējs mums visiem. Tieši šo iecietības tēlu es saglabāju par viņu,” sacīja Mišels.

2015. gada 13.novembra pievakarē Parīzē pieredzēja lielāko asinspirti kopš otrā pasaules kara. Džihādisti sarīkoja uzbrukumus vismaz sešas vietās, tostarp, braukājot īrētā  automašīnā, viņi šāva uz cilvēkiem kafejnīcās. Bet lielākais slaktiņš izvērtās koncertzālē “Bataklan”,  kur nogalināti 90 cilvēki. Kopējais upurus skaits sasniedza 130, bet ievainoto skaits - 400. 

Piemiņas pasākumi no jauna uzjundī sāpīgas atmiņas.   

“Tas ir tāpat kā pagājušajā gadā. Ir līdzīgas emocijas, jo laiks ir pagājis, bet skumjas paliek. Vismaz tiem bojāgājušo un ievainoto tuviniekiem. Es domāju, ka sāpes saglabājas, varbūt nedaudz mazākas, bet tās  ir un paliks. Es zinu, ko par  runāju,” atzina parīziete Mārī Kloda.

Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās “Islāma valsts”. Dzīvs tika notverts viens no teroristiem Salehs Abdeslams, kurš Francijā gaida tiesu. Pēc uzbrukumiem valstī ieviesa ārkārtas stāvokli, to nācās pagarināt vasarā, kad terorists pašnāvnieks ar auto sabrauca desmitiem cilvēku kūrortpilsētā Nicā. Arī tagad tiek domāts par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu vēl nākamajā gadā, kad gaidāmas valsts prezidents velēšanas.

“Ir grūti šodien izbeigt ārkārtas stāvokli, jo īpaši, kad mēs esam sagaidām prezidenta vēlēšanu kampaņas un publiskas sanāksmes jau pēc dažām nedēļām. Tāpēc mums ir  jāaizsargā mūsu demokrātija,” sacīja Francijas premjerministrs Manuels Valss.

“Turklāt ārkārtas stāvoklis ļauj mums veikt arestus un administratīvās pārbaudes, kas ir efektīvi. Tas ļauj mums aizturēt personas un konfiscēt ieročus. Līdz ar to, jā, mēs turpināsim sadzīvot ar ārkārtas stāvokli vēl dažus mēnešus, un mēs turpināsim sadzīvot ar šiem draudiem, bet es ceru, ka tie pakāpeniski  izzudīs tuvākajos gados,” sacīja Valss.

Parīzes terora aktu scenārijus esot plānots īstenot arī Krievijā. Šeit aizvadītajā nedēļā aizturēti desmit  ieceļotāji no Vidusāzijas, kas atzinušies sakaros ar Islāma valsti. Viņi plānojuši sarīkot apšaudes ar automātiem un pašdarinātu spridzekļu eksplozijas cilvēku pulcēšanās vietās Maskavā un Sanktpēterburgā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt