Labrīt

Politologs Ivars Ījabs: "Latvijas un ASV sadarbība visdrīzāk nemainīsies"

Labrīt

Daļai mājsaimniecību nākamgad var nedaudz sarukt tēriņi par elektrību

EP rezolūcija mudina radīt efektīvākus lauksaimniecības krīžu pārvaldības rīkus

EP rezolūcija mudina radīt efektīvākus lauksaimniecības krīžu pārvaldības rīkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā šonedēļ nobalsots par rezolūciju, kas aicina Eiropas Savienībā (ES) izstrādāt jaunus krīžu pārvaldības rīkus, lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar straujām cenu svārstībām. Rezolūcijā norādīts, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politikā pietrūkst efektīvu pasākumu, lai risinātu pieaugošās tirgus svārstību problēmas un palīdzētu zemniekiem pārciest tieši straujus cenu kritumus.

Pārtikas tirgu regulāri skar kādas krīzes, kas saistāmas ar politiku - kā piena pārprodukcijas krīze pēc Krievija embargo vai saistīta ar klimatiskajiem apstākļiem graudkopībā, vai arī kādu epidēmiju -  kā Āfrikas cūku mēris cūkkopības nozarē. Eiropas Parlamentā šonedēļ pieņemtajā rezolūcijā, aicina Eiropas Savienībā izstrādāt jaunus krīžu pārvaldības rīkus, lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar cenu svārstībām. Esošie pasākumi krīzes apstākļos, tiekot īstenoti pārāk lēni un nevienlīdzīgi dažādās valstīs, norādīts rezolūcijā.

''Šajā gadījumā jāstiprina lauksaimniecības nozarē dialogs starp dažādiem dalībniekiem, ar to domājot ne tikai pašus lauksaimniecības produktu ražotājus, bet arī pārstrādes industriju pārstāvjus. Tāpat iesaka arī izstrādāt risku pārvaldības instrumentus, piemēram Latvijā vēl arvien ir ļoti zemā līmenī dažādas riska apdrošināšanas lauksaimniekiem, kā arī aicinājums veidot kopīgus krīžu fondus tieši šim kritiskajām situācijām, un arī to Latvijā pagaidām vēl ļoti maz izmanto,'' stāsta eiroparlamentāriete Sandra Kalniete no ''Vienotības''.

Tāpat rezolūcijas ziņotāja Anželika Delēja no Tautas partijas grupas norādījusi, ka pārtikas piegādes ķēdes būtu jāpadara caurredzamākas. Kalniete papildināja, ka negodīgas tirdzniecības prakse ir kritiski neregulēta joma arī Latvijā:

''Latvijā pazīstami divi galvenie elementi. Viens saistīts ar disproporciju starp to peļņu, ko saņem pats lauksaimnieciskā produkta ražotājs, un tie, kas tirgo šo produktu, viņi patur lielāko pelņas daļu. Tas tā ir visā Eiropā. Un otrs ir līgumsaistību spiediens, ko izmanto uz maziem un reizēm uz vidējiem ražotājiem, ka liela veikalu ķēde veido tādu līgumu, kurā jau ietvertas diskriminējošas prasības un plus vēl ietverts punkts par tā neizpaušanu jeb konfidencialitāti.''

Lauksaimniecības komitejā atbalstītajai rezolūcijai ir rekomendējošs raksturs, kuru ilgtermiņā varētu izmantot arī apspriedēs par nākamo Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.

Vēl saistībā ar pārtikas tirgus krīžu tēmu šajā nedēļā Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības pastāvīgajā komitejā atbalstīts lēmumu projekts, kas Latvijā paredz atcelt trešās zonas ierobežojumus atsevišķos pagastos, kur pēdējā gada laikā nav novēroti Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūkām. Tas nozīmē, ka turpmāk no atsevišķiem apgabaliem Latgalē - Baltkrievijas pierobežā - un Ziemeļvidzemē varēs ar vieglākiem nosacījumiem pārvietot dzīvus cūku sugas dzīvniekus un no šiem dzīvniekiem iegūtus pārtikas produktus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti