EP noraida sarunu sākšanu par autortiesību direktīvu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 5.jūlijā, noraidīja ieceri atbildīgajai parlamenta komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu. Plašāka publika par regulu uzzina tikai tagad, turklāt trūkst skaidrojuma par tās nozīmi.

EP Informācijas birojs Latvijā informēja, ka plenārsēdē par ieceri bija 278 deputāti, bet pret iestājās 318 parlamentārieši un 31 balsojumā atturējās. Līdz ar to noraidīta Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprinātais pilnvaru projekts. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem Parlamenta pozīcijā.

Esošā Eiropas Savienībā autortiesību regula tika pieņemta pirms 17 gadiem – laikā, kad tāds fenomens kā internets vēl bija tikai bērna autiņos. Tāpēc jau divus gadus runā par nepieciešamību pieņemt jaunu regulu, kas attiektos arī uz interneta vidi. Likuma mērķis – cīnīties ar pirātismu un nodrošināt māksliniekiem un žurnālistiem godīgu samaksu par darbu, kas pārpublicēts internetā.

Šī reforma ir vajadzīga, lai izbeigtu eiropiešu mākslinieku ekspluatāciju internetā. Tādas amerikāņu platformas kā “Google” un “Facebook” gūst milzu peļņu no autoriem Eiropā,” norādīja ieceres referents Aksels Voss.

Šis it kā cēlais nodoms izraisījis interneta milžu pretestību. Pret regulu iebilst tādi tehnoloģiju giganti kā "Google" un "Facebook". Kritika ir galvenokārt par diviem direktīvas punktiem – viens aizliedz nelicenzēta materiāla pārpublicēšanu interneta vietnēs, bet otrs pieprasa samaksu par ziņu saturu, ja tas ar atsauci tiek pārpublicēts citur.

Tas nozīmē, ka saturs iepriekš būtu jāfiltrē vai automātiski jācenzē.

Pretinieki tāpēc norāda uz draudiem interneta brīvībai – tas būtiski ierobežos informācijas pieejamību. Visvairāk tas varētu apdraudēt tā sauktās interneta mēmes un mūzikas remiksus. Var tikt apdraudēts arī politiski sensitīvs saturs, kura cenzēšanā autortiesību likumu var izmantot par ieganstu.

“Izskan bažas par direktīvas ietekmi uz izteiksmes brīvību. Par to ceļ trauksmi gan eksperti no ANO, gan paša interneta izgudrotājs. Bažījas arī pilsoņi – vakar saņēmu petīciju, ko parakstījuši teju miljons cilvēku,” norādīja referente Katarīna Štillere.

Izdevēji tikmēr aizstāv regulu un norāda, ka tā nepieciešama, lai nodrošinātu tradicionālo mediju izdzīvošanu laikmetā, kad arvien vairāk cilvēku ziņas patērē internetā.

Savukārt eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“Vienotība”) Latvijas Radio norādīja, ka lielās interneta kompānijas plašai aģitācijas kampaņai esot iztērējušas gandrīz 60 miljonus eiro, bet daudzi no deputātiem esot saņēmuši arī simtiem un tūkstošiem e-pastu ar aicinājumiem direktīvas projektu noraidīt.

EP deputāte Inese Vaidere Uģis Lībietis

    Vaidere arī paudusi nožēlu, ka šoreiz viltus ziņu kampaņa esot uzvarējusi: “Var teikt, ka lielākā daļa deputātu īsti nesaprata, kāpēc viņi balso “pret”. Man arī vismaz pāris cilvēku tiešā sarunā nevarēja pateikt, kāpēc viņi balsoja “pret”. Viņi dzirdējuši, ka tas varētu ierobežot interneta brīvību, bet, kādā veidā, to neviens nevarēja pateikt.

    Mēs arī nevarējām atrast, kas tur būtu ierobežots no lietotāju viedokļa.

    Daži arī vienkārši grib, lai ir vairāk nekārtības Eiropas Savienībā. Žēl, ka tagad, iespējams, šī joma netiks sakārtota šī sasaukuma ietvaros. Ja sāksies atkal viss no gala, būs ļoti slikti, daudz populistisku, neizsvērtu deputātu priekšlikumu.”

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti