Viņš uzsver, ka, no vienas puses, Ukrainā ir lielāka miera situācija nekā agrāk, jo vairs netiek pielietoti smagie ieroči kā iepriekš, kas prasīja daudz vairāk cilvēku upuru. Tomēr, no otras puses, īsta miera nav, jo ik dienu var saņemt ziņas par jaunām sadursmēm un upuriem. „Protams, ir labi, ka nav augstas intensitātes sadursmes, (..) bet tomēr līdz pilnīgam mieram ir tāls ceļš ejams,” saka Cepurītis.
Viņš arī piebilst, ka notiekošais informatīvajā laukā pierāda, ka neviena no pusēm nav gatava piekāpties.
Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmēs norises Ukrainā, Cepurītis sauc Eiropas spēju palikt vienotai. Tādā stratēģiskā jautājumā, kā vienotība attiecībās ar Krieviju, tas ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai (ES). Cepurītis atzina, ka diemžēl ES dienvidu valstis būtu gatavas iemainīt Ukrainas suverenitāti pret ekonomiskajiem labumiem. Šajā gadījumā tas nozīmētu ciešākas un labākas attiecības ar Krieviju.
Šajā kontekstā svarīga bija šonedēļ Maskavā notikusī Grieķijas premjera Alekša Cipra divu dienu vizīte. Ciprs ir viens no izņēmumiem ES politikā, kas uz Krieviju dodas labprāt un uztver Krieviju kā vienu no sadarbības partneriem. „Pavisam noteikti Grieķija ir starp tām valstīm, kas Krievijai ir ļoti draudzīgas,” saka Cepurītis. Arī Krievija ir ļoti atsaucīga, jo ir ieinteresēta sadarboties ar eiroskeptiskām un arī antiamerikāniskām partijām, piebilst politologs.
Viņš pauda pārliecība, ka Ciprs Maskavā mēģināja pārliecināt Krievijas līderus par sankciju atcelšanu pret Grieķiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan vismaz publiski šādu aicinājumu ir noraidījis, tomēr Cepurītis uzsvēra, ja sankcijas tiks atcelts, tad tas notiks par samaksu.
Cepurītis arī piebilda, ka Ciprs ir ieinteresēts sankciju atcelšanā, jo pagaidām nekas, ko viņš solīja pirms Grieķijas parlamenta vēlēšanām, nav piepildījies.
„Populisma kurpes, kurās Ciprs ir iekāpis, sāk viņam spiest", jo viņš nav neko panācis attiecībā uz parādu atlaišanu sarunās ar ES. Arī sadarbība ar Krieviju vismaz pagaisām nav devusi praktisku labumu, norādīja politologs.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” iepriekš pauda vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisīja saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
Savukārt attiecībā uz konflitku Ukrainā 12.februārī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevās panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpina pienākt ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
Kopš Krievija pērn martā anektēja Krimu un atbalsta prokrievisko separātistu aktivitātes Ukrainas austrumos, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas pret Krievijas amatpersonām un prezidenta Vladimira Putina režīmam pietuvinātām personām, ka arī ierobežoja Krievijas pieeju finanšu tirgiem.
ES līderi marta beigās vienojās, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas būs spēkā tik ilgi, kamēr netiks izpildīti visi Minskas vienošanās noteikumi par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos.
