"Faktiski Melnās jūras centrā - Krimas pussalā - Krievija ir izveidojusi un turpina pastiprināt tā dēvēto A2/AD sfēru (pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk sarežģītu un bīstamu)," norāda fonda "Ārlietu Maidans" eksperti.
Pēc viņu teiktā, "aizsargāto sfēru" ar Krimu centrā veido dažāda veida uz sauszemes un jūrā bāzēti taktisko raķešu kompleksi ("Iskander" un "Kalibr"), krasta pretkuģu kompleksi ("Bastion" un "Bal"), pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksi (S-300, S-400, "Buk-2M", "Pancir") un radioelektroniskās cīņas kompleksi.
Pēc ekspertu teiktā, raķetes "Iskander", "Kalibr" un "Bastion" ir spējīgas nest kodolgalviņas.
"Šī sfēra nosedz mērķus ne tikai visu Melnās jūras valstu piekrastes rajonos, bet var sasniegt mērķus arī Baltijas valstīs, Polijā, Čehijā, Austrijā, Rumānijā, Bulgārijā, Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Grieķijā, ieskaitot Krētas salu, visās Balkānu valstīs, Turcijā, Kiprā, Sīrijā, Libānā, Izraēlā, Irānā, Irākā, Ēģiptes piekrastē, Itālijas dienvidos," uzsver eksperti.
Viņi ar ļoti lielu ticamības pakāpi pieļauj, ka Krimā atrodas kodolgalviņas uz sauszemes un jūrā bāzētām raķetēm.
Krievija Krimu anektēja 2014. gada martā.
