Šī organizācija tika izveidota vasarā ar mērķi, lai Eiropa un Amerika varētu noteikt pasaules standartus tādās jomās kā mākslīgā intelekta un pusvadītāju tehnoloģiju attīstība.
Tomēr neatrisinātie tirdzniecības strīdi par alumīnija un tērauda muitas nodevām, kā arī lidmašīnu ražotāju "Boeing" un "Airbus" subsīdiju jautājums met ēnu uz ambicioziem sadarbības plāniem.
Mēģinās novērst strīdus
Abas puses apgalvo, ka šī koordinācija nav tieši vērsta pret Ķīnu. Tomēr netiek arī slēpts, ka Ķīnas un citu ārpus tirgus ekonomikas esošo valstu rīcība gan ASV, gan Eiropas valstīm rada līdzīgu satraukumu.t
Iespējams, ka Ķīnas straujā izaugsme un visai agresīvā politika ir likusi ASV un Eiropas Savienībai atkal mēģināt rast veidus kā satuvināties. Tam par labu nāca arī jaunā ASV prezidenta Džo Baidena nākšana pie varas. Viņš gadiem ir aizstāvējis transatlantisko sadarbību un tādēļ arī jaunā administrācija sludina ciešu saišu atjaunošanu ar Eiropu.
Vasarā, kad Baidens bija ieradies Briselē, tika panākts ne tikai piecu gadu mierizlīgums strīdā par subsīdijām lidmašīnu ražotājiem „Boeing” un „Airbus”, bet arī vienošanās par jaunās Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izveidi. Tās galvenais mērķis ir mēģināt koordinēt rīcību tur, kur noteikumi vēl nav radīti, ar mērķi izvairīties no turpmākiem strīdiem.
Dombrovskis cer uz praktiskiem rezultātiem
Viens no jaunās Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes līdzpriekšsēdētājiem ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
“Abas puses ir ieinteresētas šos jautājumus risināt, pie tam skaidrs, ka ir arī citi spēlētāji pasaulē, kas cenšas ieviest savus standartus kā starptautiskos standartus pasaulē. Piemēram, tā pati Ķīna. Līdz ar to arī no šī viedokļa ir svarīgi, lai Eiropa un ASV sadarbotos," uzsver Dombrovskis.
"Interese ir no abām pusēm. Tāpēc mēs veidojam Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi un ceram, ka tā dos arī praktiskus rezultātus.”
"Meklēt to, kurās jomās mēs varam sadarboties, kā mēs varam sadarboties, piemēram, dažādu tehnoloģisko standartu noteikšanā, mākslīgajā intelektā, datu plūsmās, pusvadītāju tehnoloģiju attīstībā un arī virknē citos jautājumos. Arī tādos tirdzniecības jautājumos, kā piemēram investīciju skrīnings, eksporta kontrole utml.”
Nepieciešams radīt uzticības gaisotni
Arī retorika, kas izskanēja no ASV tirdzniecības pārstāves Ketrinas Tai, bija ļoti pozitīva, lai arī visai neskaidra. Lūk, ko Tai pēc tikšanās ar Dombrovski atbildēja uz Latvijas Radio jautājumu par progresu tirdzniecības strīdu risināšanā starp Eiropu un ASV.
"Svarīgākais ir uzbūvēt attiecības, radīt uzticības gaisotni, kā arī uzklausīt un paļauties vienam uz otru. Es nevarētu vēlēties labāku sarunu partneri. Jūtu, ka man ir ļoti paveicies, un domāju, ka gan ASV, gan Eiropas Savienībai arī ir ļoti paveicies.”
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir paaugstinātās muitas nodevas Eiropā ražotajam tēraudam un alumīnijam, ko ieviesa iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa valdīšanas laikā. Ņemot vērā, ka ASV un Eiropas Savienība sevi dēvē par tuvākajiem sabiedrotajiem, Eiropai īpaši nepatīk tas, ka par pamatojumu šim lēmumam kļuva ASV nacionālās drošības aizsardzība.
Dombrovskis cer, ka šo jautājumu varētu atrisināt līdz decembrim.
Ilgs un sāpīgs process
Tikpat neskaidrs ir arī tas, kas pēc pieciem gadiem notiks strīdā par lidmašīnu ražotāju „Boeing” un „Airbus” subsīdijām.
Ekskluzīvā intervijā Eiropas lidmašīnu ražotāja „Airbus” meitasuzņēmuma „Airbus Americas” vadītājs Džefs Nitels stāsta, ka 16 gadu ilgā tiesvedība ir nesusi zaudējumus gan uzņēmumam, gan tā piegādātājiem un klientiem.
"Runa ir ne tikai par iztērēto naudu, kas saistīta ar muitas nodevām, bet arī par patērēto enerģiju, ko mēs varētu būt veltījuši lidmašīnu izstrādei un citām mums raksturīgām lietām," skaidro Nitels.
"Mēs labprātāk gribētu konkurēt ar dažādiem mūsu produktiem, nekā domāt par nodevām, kas negatīvi ietekmē brīvo tirdzniecību. Tas ir bijis ļoti sāpīgs process, kas ir paņēmis daudz laika."
"Tādēļ es ļoti ceru, ka nākotnē mēs varēsim doties pie mūsu klientiem, nesatraucoties ne par kādām muitas nodevām, parādīt viņiem mūsu lidmašīnas un ļaut viņiem izdarīt izvēli, balstoties uz mūsu produktu kvalitāti un konkurētspēju.”
Iespējams, ka taustāmākais iznākums, ko var gaidīt no pirmās Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdes, ir vienošanās par sadarbību mikroshēmu un pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
