Sadaļas Sadaļas

Eiropas Parlamentā debatē par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijām

Tuvojoties datumam, kad pirms 80 gadiem padomju režīms uzsāka Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas no okupētajam teritorijām, Eiropas Parlaments (EP) šos notikumus izvērtēja savās debatēs. 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju no Baltijas valstīm tika deportēti apmēram 44 000 iedzīvotāju, ieskaitot sievietes un bērnus. Pavisam padomju režīms deportēja 6 miljonus cilvēku un vēl 15–18 miljoni tika nosūtīti uz ''gulaga'' cietumiem.

Kā debatēs norādīja Lietuvas eiroparlamentāriete – šīs masu deportācijas un visa ''gulaga''sistēma vēl joprojām nav starptautiski atzīta kā noziegums pret cilvēci.

"Politisko, ekonomisko un intelektuālo elišu masu deportācija uz padomju tukšzemēm bija brutāla rīcība, lai nodrošinātu boļševiku kontroli pār šīm zemēm,"

paziņoja Eiropas Savienības līdztiesības komisāre Helena Dalli.

"Komunisma noziegumi nekad nav tikuši starptautiski izvērtēti no morālā vai juridiskā aspekta. Visa gulagu sistēma un masu deportācijas, kuras pasūtīja, izplānoja un izpildīja padomju komunistiskais režīms, ir jāatzīst par noziegumu pret cilvēci," sacīja EP deputāte Rasa Juknevičiene no Lietuvas,

"Masu deportācijas stāstam ir jābūt iekļautam jauno eiropiešu izglītības saturā, šiem notikumiem ir jābūt spēcīgi atainotiem Eiropas vēstures mājas pastāvīgajā ekspozīcijā un citās vēstures un atmiņas institūcijās, arī mākslas darbos,"

uzskata EP deputāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) no Latvijas.

Deputāti norādīja, ka Otrā pasaules kara un padomju perioda vēsturi Kremlis joprojām aktīvi izmanto un sagroza, atbalstot dezinformāciju un agresiju, kas vērsta arī uz Eiropu. 15. jūnijā laukumā EP priekšā Briselē tiek plānota deportēto cilvēku vārdu lasīšana četru stundu garumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt