Panorāma

V. Zelenskis: Mēs uzvarējām toreiz un uzvarēsim arī tagad

Panorāma

Panorāma

Noslēgusies konference par Eiropas nākotni

Eiropas nākotnes konferencē iesniegtos priekšlikumus plāno izmantot demokrātijas stiprināšanai

Francijas pilsētā Strasbūrā pirmdien notika Eiropas nākotnes konferences noslēguma pasākums. 9. maijs gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā tiek atzīmēts kā Eiropas diena. Tādēļ tieši šis datums tika izvēlēts, lai svinīgi pasniegtu iedzīvotāju sagatavotos priekšlikumus pārmaiņām Eiropas Savienībā.

Aptuveni gada laikā iedzīvotāji kopā ar dažāda līmeņa politiķiem sagatavoja 49 priekšlikumus par pārmaiņām Eiropā. Tos vieno doma, ka Eiropai ir jāspēj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Priekšlikumos daudz runāts par to, kā stiprināt veselības sistēmu. Ekonomikas jomā ir priekšlikumi par Eiropas autonomijas stiprināšanu tādās svarīgās stratēģiskās nozarēs kā lauksaimniecība, tehnoloģijas un enerģētika. Ir priekšlikumi pat tiesiskuma stiprināšanu, dezinformācijas apkarošanu, kiberdrošību. Šo priekšlikumu pamatojumos ir arī minēts karš Ukrainā, kas mainījis Eiropas kopējo drošības situāciju.

Pilsoņu izstrādātie priekšlikumi nav juridiski saistoši Eiropas Savienībai, taču Eiropas Komisija plāno pēc pusgada rīkot pasākumu, kurā sabiedrība tiks informēta – kā veicas ar šo priekšlikumu ieviešanu.

Taču vairākas valstis – ap 10, to vidū arī visas trīs Baltijas valstis, nav apmierinātas ar šīs gadu ilgās iniciatīvas rezultātiem, jo īpaši – ar Eiropas Parlamenta lomu un priekšlikumu mainīt Eiropas Savienības līgumus. Izdevums "Politico" min, ka vairākām valstīm ir bažas, ka Eiropas Parlaments šo procesu izmantojis, lai īstenotu savas institucionālās intereses, piemēram, palielinātu savu ietekmi, lai gan parastie Eiropas pilsoņi nav pieprasījuši šādas institucionālas izmaiņas.

Eiropas nākotnes konferencē iesniegtos priekšlikumus plāno izmantot demokrātijas stiprināšanai
00:00 / 03:40
Lejuplādēt

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka daudz kas no iedzīvotāju ieteikumiem jau ir ņemts vērā. Turklāt viņa uzskata, ka iedzīvotāju diskusijas labi papildinātu Eiropas demokrātiju arī turpmāk.

Šādā veidā iedzīvotāji varētu paust savu viedokli jauno likumprojektu sagatavošanas laikā. Pēc fon der Leienas teiktā, tas apliecinātu Eiropas demokrātijas spēku.

“To labi parāda Linda, kas šajā zālē runāja par nākotni, turot rokās savu mazuli, kurš piedzima konferences laikā. Tas ir simbols, ko es vēlētos, lai mēs svinētu 9. maijā! Šis tēls ir krietni spēcīgāks par jebkādu militāro parādi, kas šajā brīdī maršē pa Maskavas ielām!”

Par karu Ukrainā runāja daudzi, jo Eiropas Savienība tika radīta pēc Otrā pasaules kara ar mērķi izvairīties no bruņoto konfliktu atkārtošanās. Tika vairākkārt uzsvērts, ka Eiropai nepieciešama jauna drošības un aizsardzības politika un ka būtu jāatsakās no vienprātības principa lēmumu pieņemšanā, jo tagad Eiropas ātrumu nosaka lēnākais un skeptiskākais dalībnieks.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pieskārās arī jautājumam par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas dalību Eiropas Savienībā. Viņš atzina, ka varētu paiet desmitgades, kamēr šīs valstis būs gatavas pievienoties blokam. Tādēļ tā vietā būtu jārada jauna Eiropas politiskā kopiena.

“Šī jaunā Eiropas politiskā organizācija ļautu demokrātiskām Eiropas valstīm, kas pieder pie mūsu vērtībām, atrast jaunu politiskās sadarbības telpu enerģētikas, transporta un infrastruktūras jomā, kā arī lai cilvēki varētu brīvi pārvietoties, it sevišķi jaunieši.

Pievienošanās šai organizācijai nenozīmētu, ka nākotnē valstis nevarētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā būtu arī atvērta tiem, kas Eiropas Savienību ir pametuši.”

Tomēr nebūt ne visi ir apmierināti ar konferences iznākumu. Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes pārstāvētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa nolēma šo pasākumu pamest, lai parādītu savu nostāju.

“Jāatzīst ir tas, ka Eiropas nākotnes arhitekti bija uz Eiropas federālismu vērsti cilvēki, kuri nespēja ieturēt politisku neitralitāti un, manuprāt, neizturējās vienlīdzīgi pret cilvēkiem ar pilnīgi atšķirīgu Eiropas Savienības nākotnes redzējumu. Savā ziņā mēs redzējām mēģinājumus diskriminēt šos cilvēkus.”

Melbārde bija viena no nākotnes konferences delegātiem, un viņai ir divējādas izjūtas par iznākumu, jo iedzīvotāju iesaiste demokrātijas procesos ir apsveicama. Īpaši veiksmīgas bija sarunas ar iedzīvotājiem Latvijā.

“Piemēram, viena diskusija, ko es spilgti atceros, notika purvā. Es pat sākumā neticēju, ka ir iespējams noorganizēt tādu pasākumu, bet patiešām izdevies. Tas bija Limbažu pusē.”

Pirmie likumprojekti, kas balstās konferences ieteikumos, tiks prezentēti jau septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt