Lai savlaicīgi sagatavotos ES fondu 2014.- 2020. gada plānošanas periodam, Finanšu ministrija rosina izveidot Latvijā ES fondu pagaidu uzraudzības komiteju. Ministrijā uzsver, ka komitejas izveide nebūtu saistīta ar lēmuma pieņemšanu par Eiropas fondu ieviešanas sistēmu. Bet tās pamatuzdevums būtu konstruktīvā veidā iesaistīt plašu iesaistīto pušu loku plānošanas dokumentu sagatavošanā. Paredzēts, ka komiteja darbu sāks šā gada trešajā ceturksnī un darbosies līdz nākamā Eiropas fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas izveidošanai. Šīs Eiropas fondu pagaidu uzraudzības komitejas izveides ieceri šodien vērtēs Ministru kabineta komiteja.
Zviedrija oficiāli uzaicinājusi Lietuvu 2015. gada pirmajā pusē pievienoties tās vadītajai ES Ziemeļvalstu kaujas grupai. Šajā kaujas grupā plāno piedalīties arī Norvēģija, Somija, Īrija un Igaunija. Lietuva par vēlēšanos tai pievienoties bija paziņojusi jau pirms vairākiem gadiem. ES kaujas grupas, līdzīgi NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, tiek veidotas no dalībvalstu deleģētām kaujas vienībām, kuras rotācijas kārtībā uz pusgadu apņemas būt dežūras gatavībā. 2010.gada pirmajā pusē Lietuva dežurēja šādā kaujas grupā kopā ar Latviju, Poliju, Vāciju un Slovākiju, bet gadu vēlāk Lietuvas dižkunigaiša Vīteņa loģistikas bataljona ūdens attīrīšanas vienība tika iekļauta Nīderlandes, Vācijas, Somijas un Austrijas grupā. Nākamā gada otrajā pusgadā Lietuva kopā ar Latviju un Zviedriju piedalīsies Lielbritānijas vadītajā kaujas grupā.
Grieķijai ir jāpaliek eiro zonā, taču tai jāpierāda, ka tā ir gatava samazināt budžeta deficītu. Tā pēc sarunām ar Grieķijas premjerministru Antoni Samaru paziņojis Francijas prezidents Fransuā Olands. Vizītes laikā Parīzē Grieķijas premjers savukārt paudis pārliecību, ka Grieķijai neliks atstāt eiro zonu. Pēc tikšanās ar Samaru Berlīnē Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka vēlas, lai Grieķija arī turpmāk paliktu eiro zonā. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem aizdevuma programmas nosacījumiem Grieķijai līdz 2013. un 2014. gadam jāsamazina budžeta izdevumi par 11,5 miljardiem eiro jeb aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta. Nepieciešamība samazināt tēriņus šādā apmērā ir izraisījusi spriedzi Grieķijas jaunajā koalīcijas valdībā. Pašlaik ir izdevies vienoties par tēriņu apcirpšanu apmērā, kas atbilst tikai divām trešdaļām no minētās summas.
Šodien vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta grupas lauksaimniecības jautājumu koordinators Alberts Dess, lai novērtētu situāciju Latvijas lauku saimniecībās. Eiroparlamentārietis plānojis pārrunāt tiešmaksājumu jautājumu ar Latvijas valdības un lauksaimniecības nozares vadītājiem. Eiropas Parlamenta priekšlikums par tiešmaksājumu apmēru no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai piedāvā 176 eiro par hektāru. Tas gan ir vairāk, nekā Latvijas zemnieki saņem tagad, un vairāk, nekā pašlaik piedāvā EK, taču mazāk, nekā Latvija ir gribējusi. Kā ziņots, tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam. Pašlaik Latvijas zemniekiem ES tiešmaksājumos tiek maksāti 83 eiro par hektāru.
ES kļūdās, uzskatīdama, ka bijušajai Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko nav, par ko atbildēt tiesā. Tā publikācijā laikrakstam "The Wall Street Journal" apgalvo bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko. Brisele nesaprot, ka Janukovičs un Timošenko ir "no viena auduma" - nevienam no viņiem nav patiesas intereses demokrātijas un reformu attīstībā," ir pārliecināts eksprezidents. ES kļūda ir tajā, ka tā "ignorē kopainu", uzskata Juščenko. Eksprezidents uzsver, ka 46 miljoniem ukraiņu ir būtiski gūt labumu no partnerības ar Eiropas Savienību, nevis nepārtraukti runāt par konfliktu saistībā ar Timošenko.
