Eiropas Parlaments Krievijas varasiestādes apsūdz par vārda brīvības apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā. Līdzīgas apsūdzības pret Maskavu tikko vērsa arī Apvienotās Nācijas.
Kopš Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, starptautiskajai sabiedrībai īpašas bažas radījusi Krimas tatāru situāciju. Krimas tatāru augstākā padome – Medžliss - toreiz boikotēja referendumu, ko Kremlis izmantoja kā pamatu Krimas aneksijai. Maskava Medžlisu vērtē kā ekstrēmistisku organizāciju un pērn to aizliedza.
Aizvadītā mēneša laikā Krievijas tiesa piespriedusi cietumsodus trim Krimas tatāru aktīvistiem. Septembra sākumā astoņu gadu ieslodzījumu piesprieda Medžlisa priekšsēdētāja vietniekam Ahtemam Čijgozam – viņš atzīts par vainīgu masu nekārtību organizēšanā. Pirms nedēļas divus gadus kolonijā piesprieda vēl vienam Medžlisa priekšsēdētāja vietniekam - Ilmi Umerovam - par publiskiem aicinājumiem uz separātismu. Viņa aizturēšana, krimināllieta, nogādāšana psihiatriskajā slimnīcā tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanai izsauca plašu rezonansi. Par „separātisma veicināšanu” divarpus gadu nosacīts cietumsods septembrī piespriests arī žurnālistam Mikolam Semenam.
Visi trīs paziņojuši, ka notiesāti politisku motīvu dēļ.
Šāds ieskats ir arī Eiropas Parlamentam. Tas apstiprinājis rezolūciju, kurā nosoda Krimas tatāru vajāšanu un aicina atcelt trīs aktīvistiem piespriestos notiesājošos spriedumus. Tie uzskatāmi par nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, uzskata eirodeputāti.
Ceturtdien, 5.oktobrī, Eiropas Parlamenta debatēs sociāldemokrātu grupas eirodeputāte no Zviedrijas Soraja Posta uzsvēra, ka šie trīs gadījumi nav izņēmums.
„Šodien mēs izceļam divu Krimas tatāru līderu un viena žurnālista gadījumu. Bet problēma ir daudz, daudz plašāka,” sacīja Posta.
“Ir redzama satraucoša neatkarīgo balsu apspiešanas sistēma. Kā tas bieži redzams visā pasaulē, minoritāšu grupas ir neaizsargātā situācijā, un mums ir jānodrošina viņu tiesības. Mēs pieprasām “de facto” Krievijas varasiestādēm atcelt šos notiesājošos spriedumus. Viņiem ir jāizbeidz vajāt Krimas tatārus, cilvēktiesību aizstāvjus, advokātus un citas grupas, pret kurām notiek vēršanās,” uzsvēra deputāte.
Līdzīgs viedoklis arī centriski labējās Eiropas Tautas partijas grupas vācu deputātam Maiklam Gahleram.
„Tas ir taisnīgi un pareizi, ka mēs nosaucam vārdos Krimas tatāru līderus Ahtemu Čijgozu un Ilmi Umerovu un žurnālistu Mikolu Semenu. Viņiem, viņu ģimenēm, Krievijai, un visiem jāzina, ka šie cilvēki nav aizmirsti. Tāpēc mēs esam iekļāvuši sarakstā arī citus politiski aizturētos, kurus Krimā ir arestējušas Krievijas varasiestādes,” sacīja Gahlers.
Eiropas Parlaments paziņoja, ka kopš Krievijas aneksijas Krimā „notikusi nopietna cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās”, „plaši tiek pārkāpta vārda brīvība”, „notiek sistemātiska Krievijas pilsonības piespiedu uzspiešana”. Maskava šādus pārmetumus allaž noraidījusi.
Tomēr arī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija Krimā pastrādā „smagus cilvēktiesību pārkāpumus”.
Apvienotās Nācijas saka, ka pussalā dokumentējušās patvaļīgus arestus, spīdzināšanu un vismaz vienu ārpustiesas nāvessoda izpildi. Maskava šo ziņojumu noraidīja kā „netaisnu un neobjektīvu novērtējumu par cilvēktiesību stāvokli Krimā.”
