Īrījā sešu gadu laikā cilvēku skaits, kas sevi sauc par ateistiem, palielinājies par 10%. Arī Francijā, Vācijā, Austrijā un Čehijā uz pasaules fona ir daudz ateistu. Tendence, ka aizvien vairāk cilvēku nevēlas sevi saistīt ar kādu konkrētu reliģiju un apmeklēt dievnamus turpina pieņemties spēkā. Eksperti to skaidro ar globalizācijas un zinātnes radītajiem izaicinājumiem. Tomēr lielākā nozīme ir tieši baznīcu skandāliem, kas nākotnē var būtiski vājināt Eiropas kristīgās tradīcijas.
Ateistu skaits visā pasaulē tupina pieaugt. Sešu gadu laikā ateistu skaits pieaudzis par 9%. Būtiskas izmaiņas skārušas arī Eiropu. Lielākais kritums pasaulē vērojama Īrijā. Šeit par 10 % samazinājies to cilvēku skaits, kas sevi dēvējuši par reliģiskiem.
Latvijas Universitātes teoloģijas pasniedzējs Juris Cālītis uzsver, ka nākotnē Eiropa, kurā kristīgās tradīcijas bijušas līdz šim spēcīgi attīstītas, drīz zaudēs savas pozīcijās citām pasaules valstīm Āfrikā, Dienvidāfrikā, kā arī Āzijā. Viņš to skaidro ar pēdējā laikā skaļi izskanējušajiem skandāliem, kas saistīti tieši ar lielajām konfesijām.
Juris Cālītis, jautāts par krīzes ietekmi, norāda, ka pat, ja cilvēki grūtību mākti meklēja patvērumu baznīcā, tas bija īslaicīgi. Reliģiju pētnieks Artūrs Utināns notiekošo skaidro ar zinātnes atklājumiem: aizvien biežāk baznīcai nākas pieņemt zinātni. Jaunākie sasniegumi, kas aizvien precīzāk izskaidro lietu dabu, liek apšaubīt arī reliģijas fundamentus. Utinātns arī norāda uz tendenci, kas bijusi būtiska ne tikai šodien: informācijas un globalizācijas laikmetā, reliģijas saplūst, mainās un valstīs vairs nevalda viena konkrēta ticība.
Veiktā aptauja ierindo lielākās Eiropas valsti lielāko ateistu vidū. Tā sarakstā parādījusies Čehija, Francija, Vācija, Nīderlande, arī Austrija un jau minētā Īrija: valstis, kuras savulaik valsts vara bija cieši savijusies ar reliģiju. Bet reliģiskākās valsti pasaulē no Eiropas ir tikai Rumānija, pārējās atrodas ārpus Eiropas robežām.
