Eiropā aktivizējas imigrācijas pretinieki

Eiropā atkal sazēlis antimigrācijas vilnis. Somija sākusi jau iepriekš solīto čigānu deportāciju, par spīti skaļajai kritikai, ko par līdzīgām akcijām izpelnījās Francija. Savukārt Šveicē grasās ieviest likumu, kas pieprasītu nekavējošu ārzemnieku izraidīšanu no valsts, ja pastrādāti noziegumi. Kritiķi saskata klaju vēršanos pret iebraucējiem.
Somija šodien sākusi ap 40 čigānu izraidīšanu, kas pēc varas iestādes sacītā, nodarbojušies ar ubagošanu. Galvaspilsētas Helsinku pašvaldība ziņo, ka noslēgusi ar romiem līgumu par to, ka apmaksās ceļa izdevumus un atgriešanos mājās. Somija ir gatava samaksāt prāmja biļeti uz Tallinu un piešķirt vēl 300 eiro degvielai tālākajam ceļam uz Rumāniju un Bulgāriju. Taču finansējums ir spēkā tikai tad, ja cilvēki valsti pametīs divu dienu laikā. Līdz tam viņi uzturas īpašās pašvaldības patversmēs. Somijā gaisa temperatūra spēcīgi pazeminās un sasniegusi jau mīnus 10 grādu, kas ubagojošo cilvēku uzturēšanos uz ielas padara neiespējamu.
Skaļi notiekošo kritizē Somijas cilvēktiesību organizācijas, sakot, ka Somija seko sliktajam Francijas piemēram, taču Helsinku varas vīri norāda, ka izraidīšana nenotiks pret cilvēku gribu, bet gan abām pusēm vienojoties. Jau vēstījām, ka pēdējā gada laikā Francija izraidījusi vairākus tūkstošus čigānu, izpelnoties starptautiskās sabiedrības un arī Eiropas Savienības nosodījumu.
Savukārt šodien Šveicē, kur notiek referendums par sociāldemokrātu rosināto plānu noteikt minimālo nodokļu apmēru turīgākajiem valsts iedzīvotājiem, cilvēki balsos ne tikai par ekonomiskām lietām. Referendumā šveiciešiem jābalso arī par jaunu iniciatīvu, proti, par to, ka turpmāk no valsts varēs nekavējoties izraidīt ārzemniekus, kas pastrādājuši noziegumus.
Šos ierosinājumus atbalsta labējā spārna "Šveices Tautas partija", kura ir paziņojusi, ka valstī salīdzinoši vairāk noziegumus pastrādā tieši ārzemnieki, un ka ir tikai godīgi, ka šie cilvēki, kuri ir notiesāti, ir pelnījuši deportāciju no valsts.
Šveice ir viena no tām Eiropas valstīm, kuru salīdzinoši var saukt par miera ostu, jo te ir zems noziedzības līmenis. Statistika vēsta, ka vismaz 70 procenti no ieslodzītajiem cilvēkiem ir kādas citas valsts un nācijas piederīgie, savukārt Šveicē pašā dzīvo tikai nedaudz vairāk nekā 20 procentu ārzemnieku.
Taču kritiķi saskata, ka likuma iniciatīvā slēpjas gluži cita ideja. Šveicē visbiežāk noziegumus izdara jauni vīrieši - imigranti, kam ir grūtības dabūt darbu un kas tādā veidā cenšas izdzīvot svešajā vidē, un agri vai vēlu nonāk uz pasūdzēto sola. Jaunais likums atbrīvotu rokas Šveices varas iestādēm. Tā vietā, lai mēģinātu atvērties valstī iebraukušajiem cilvēkiem un viņus integrētu sabiedrībā, Šveice izvēlētos vieglāko ceļu - izraidīšanu.
Tikmēr idejas aizstāvji strīdas pretī, sakot, ka Šveicē dzīvo divu veidu ārzemnieki- vieni, kas strādā un uzvedas godīgi, otri, kas negrib strādāt un izdara noziegumus.
Jaunā likuma ieviešanu patlaban atbalsta puse Šveices vēlētāju.
Tomēr cilvēki ir dalītās domās, jo viņus aizskārusi "Šveices Tautas partijas" diskriminējošā kampaņa, Bukletos, kas atrodami pasta kastītēs, politiķi acīm redzami vēršas pret noteiktām etniskajām grupām. Be analītiķi norāda, ja Šveice nobalsos par likuma priekšlikumiem, tad kļūs par pirmo valsti Eiropā ar visstingrākajiem imigrācijas likumiem.