«Eiro ieviešana Horvātijā noteikti ir strīdīga» – saruna ar horvātu starptautisko attiecību pētnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Horvātijā no 1. janvāra ieviesīs eiro, valstij kļūstot par 20. eirozonas dalībvalsti. Tomēr sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai nav viennozīmīgs. Starpība starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un oponentiem ir ļoti maza. To intervijā Latvijas Radio norādīja Horvātijā bāzētā Attīstības un starptautisko attiecību institūta Eiropas integrācijas departamenta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Hrvoje Butkovičs. Horvātija no 1. janvāra pievienosies arī Šengenas zonai. Butkovičs skaidroja, ka tās ir labas ziņas tūrismam un sabiedrība kopumā šo soli atbalsta, tomēr viņš pauda nožēlu, ka Eiropas Savienība lēma Šengenā neuzņemt arī Bulgāriju un Rumāniju. 

Saruna ar Hrvoje Butkoviču
00:00 / 07:49
Lejuplādēt

Ar Hrvoji Butkoviču sarunājās Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme.

Rihards Plūme: 2023. gada 1. janvāris Horvātijai būs zīmīgs ar vairākām pārmaiņām. Pirmkārt, Horvātija tiks uzņemta eirozonā un pašreizējo valūtu kunu aizstās eiro. Eiropā vēl ir vairākas valstis, kuras joprojām nevēlas ieviest eiro. Taču Horvātija šādu lēmumu ir pieņēmusi. Kāds ir bijis Horvātijas ceļš līdz eiro ieviešanai?

Hrvoje Butkovičs: Ceļojums par tuvināšanos dalībai eirozonā sākās 2017. gadā, kad labēji centriskā valdība, ko vadīja premjerministrs Plenkovičs, secināja, ka Horvātija ir gatava sākt procesu, lai pieņemtu eiro. Šis bija tīri politisks solis. Joprojām Eiropā ir septiņas dalībvalstis, kas nav ieviesušas eiro. Šo valstu valdības apzināti nav izpildījušas visus konverģences kritērijus, lai nesāktu eiro ieviešanas procesu. Šie kritēriji ir makroekonomiski indikatori, kas koncentrējas uz cenu stabilitāti, ilgtermiņa procentu likmēm un citiem kritērijiem. Šajos piecos gados Horvātija ir izpildījusi visus tehniskos kritērijus, lai pieņemtu eiro kā savu nacionālo valūtu. Tas, ko vēlos teikt, ir – pārējās septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis, kurās joprojām nav eiro, arī, visticamāk, būtu spējīgas izdarīt to pašu, ja vien pirms septiņiem gadiem būtu uzsākušas eiro ieviešanas procesu.

Eiro ieviešana Horvātijā noteikti ir strīdīga. Proti, atbalstītāji teiktu, ka atrašanās eirozonā uzlabos nacionālās ekonomikas izturību pret globāliem un reģionāliem satricinājumiem. Pretinieki savukārt domā, ka turēšanās pie savas nacionālās valūtas šajā turbulentajā, ekonomiski un ģeopolitiski neskaidrajā laikā valstij būtu daudz labāka stratēģija. Viņi arī min, ka eiro būtu potenciāli labs instruments ekonomiski plaukstošā laikā, bet krīzes laikā, kas noved pie algu samazināšanās un darbavietu zaudēšanas, tas ir tālu no optimāla instrumenta.

Atbalstītāji sagaidītu, ka sabiedrības labklājība uzlabosies, bet pretinieki to nesagaida. Saskaņā ar Eirobarometra aptauju pēdējos piecos gados Horvātijas sabiedriskā doma ir stabili, bet ļoti maz uzlabojusies attiecībā uz atbalstu eiro ieviešanai. Piemēram, 2017. gadā 52% Horvātijas pilsoņu atbalstīja eiro ieviešanu, bet 2022. gadā to atbalstīja 55%. Tajā pašā laikā vairāk nekā 40% ir pret to, un ir tie, kas nespēj atbildēt. Bet ir skaidrs, ka starpība starp atbalstītājiem un oponentiem ir ļoti maza, un ir ļoti grūti pateikt, kāds ir sabiedrības vairākuma viedoklis, jo nacionālais referendums par dalību eirozonā nekad nav ticis veikts.

Vai amatpersonām un iedzīvotājiem ir pārliecība, ka pārejas process uz jauno valūtu notiks gludi un nebūs vērā ņemamu aizķeršanos?

Amatpersonas ir pārliecinātas, ka pāreja notiks gludi un problēmu nebūs. Laba lieta ir tā, ka iedzīvotājiem būs viens gads, lai apmainītu kunas banknotes pret eiro. Savukārt maiņa bankas kontos notiks automātiski. Iedzīvotāji gan ir mazāk satraukti par tehniskām izmaiņām. Viņi ir vairāk satraukti par potenciālu cenu kāpumu, kas varētu būs saistīts ar šo pāreju, kā tas bija redzams dažās citās valstīs. Daudzi cilvēki arī ir neapmierināti ar to, ka Horvātija zaudēs savu monetāro suverenitāti.

Karš Ukrainā nenoliedzami atstājis ietekmi uz Eiropas valstīm. Kāda ir situācija Horvātijā?

Horvātijas ekonomika nav tikusi ļoti pakļauta Krievijas agresijas Ukrainā ietekmei, jo Horvātijai nav spēcīgu finansiālu un tirdzniecība attiecību ar šīm valstīm, kā tas ir citām Eiropas ekonomiskām. Bet kara dēļ samazinājās ražošana un problēmas tirdzniecībā kāpināja enerģijas produktu un preču cenas, kas notika arī citviet Eiropā, negatīvi ietekmējot ekonomiku.

1. janvārī Horvātija pievienosies arī Šengenas zonai. Cik nozīmīgi Horvātijas iedzīvotājiem tas ir, un vai cilvēki šīs pārmaiņas sagaida?

Atšķirībā no dalības eirozonā dalība Šengenas zonā Horvātijas pilsoņu vidū nekad nav bijusi strīdīga. Un dalība Šengenā vienmēr ir tikusi augsti atbalstīta sabiedrībā. Horvātija ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem daudziem rietumeiropiešiem, un pievienošanās Šengenas zonai ievērojami palielinās satiksmes intensitāti vasaras mēnešos. Tam būs pozitīva ietekme uz Horvātijas ekonomiku pierobežas reģionos, pie robežas ar Slovēniju un Ungāriju, jo sagaidāms, ka pārrobežu ceļošana darba un citu iemeslu dēļ pieaugs. Tūrisma nozare par pievienošanos Šengenas zonai būs ļoti priecīga. Atšķirībā, piemēram, no Grieķijas – Horvātija ir ļoti populārs galamērķis tiem tūristiem, kas ceļo ar automašīnu. Lielākā daļa tūristu te ierodas ar automašīnu, tādēļ tagad izvairīsimies no problēmām uz robežas, kas bija novērojamas vasarā.

Kā šobrīd raksturojama situācija uz Horvātijas robežām? Ir bijuši ziņojumi, ka 2021. gadā uz robežas notikusi sistemātiska nelegāla vardarbība pret cilvēkiem, kas mēģina šķērsot robežu no Bosnijas. Horvātija jebkādus pārkāpumus gan noliegusi.

Dažas valstis ir paudušas atturību attiecībā uz Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai tādēļ, ka tika ziņots par policijas īstenotu migrantu atgrūšanu pie robežas ar Bosniju. Rezultātā policija ir mainījusi savu robežapsardzības politiku. Tiesa, jāpatur prātā, ka Horvātijas austrumu robeža ir garāka ārējā sauszemes robeža nekā jebkurai citai Eiropas Savienības valstij. Uz robežas nav nekādu žogu, kas nelegālās migrācijas plūsmas kontroli padara ļoti grūtu. Pievienojoties Šengenas zonai, noteikti būs nepieciešama robežas stiprināšana un noteikti būs daudz stingrāka robežkontrole. Plūsma uz rietumiem būs atvieglota, bet plūsma uz austrumiem, vismaz sākumā, būs apgrūtinātāka, jo būs striktāka robežas kontrole.

Ir dzirdēti viedokļi, ka Horvātijas pievienošanās eirozonai un Šengenas zonai ir simbolisks Eiropas Savienības solis laikā, kad Krievija uzsākusi karu Ukrainā. Kā jūs vērtējat šo abu lēmumu nozīmi plašākā kontekstā?

Es nedomāju, ka šie abi lēmumi ir tieši saistīti. Tehniskais eiro ieviešanas proces, kas tika sākts pirms pieciem gadiem, ir nonācis pie loģiska iznākuma. Bet Horvātijas pievienošanās Šengenai ir kaut kas cits, jo tam bija jākalpo par Eiropas Savienības solidaritātes simbolu, tomēr šī ziņa būtu bijusi daudz spēcīgāka, ja Šengenas zonā tiktu uzņemta arī Bulgārija un Rumānija. Domāju, ka par to var paust nožēlu, ka šīs valstis atkal ir atstātas malā. Esmu priecīgs par to, ka mēs, mazākā no šīm trim valstīm, esam uzņemti Šengenā, bet šī ziņa, kas šādi tiek nosūtīta… es nezinu… Dažreiz ir ļoti grūti koordinēt šīs lietas, jo šādam lēmumam nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts. Tomēr es domāju, ka šīs valstis to gaida jau ļoti ilgi un tehniskos kritērijus jau daudzus gadus ir izpildījušas, tādēļ tāpat kā Horvātija, tās ir pelnījušas būt Šengenas zonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti