Laikraksts 2009.gadā bija aplūkojis padomju līdera lomu 1940. gada notikušajā Katiņas slaktiņā. Kremlim nelabvēlīgais laikraksts bija kritizējis Staļinu, norādot uz viņa atbildību 20 000 poļu virsnieku nāvē. Lai gan Staļina mazdēls Jevgeņijs Džugašvili pauda, ka raksts ir nodarījis kaitējumu vectēva un viņa paša reputācijai, tiesa norādīja, ka arī Staļins var būt kritizējams.
Tiesa atzina, ka atsevišķos gadījumos uzbrukumi mirušiem cilvēkiem var ietekmēt vēl dzīvo radinieku tiesības. Taču vienlaikus tiesa uzsvēra, ka „lielas vēsturiskas nozīmes notikumi, kuros ir ietveras arī vēsturiskas personas, to vidū arī sūdzības iesniedzēja vectēvs, nenovēršami ir pakļauti sabiedrības pārbaudei un kritikai”.
Gadiem ilgi Padomju Savienības laikā PSRS apgalvoja, ka nacistiskā Vācija ir atbildīga par Katiņas slaktiņu.
Tikai 1990.gadā bijušais padomju līderis Mihails Gorbačovs atzina PSRS atbildību par notikušo. Toties 2010.gadā toreizējais Krievijas premjers Vladimirs Putins ieradās memoriālajā piemiņas vietā Katiņā – tā bija pirmā reize, kad to apmeklēja kāds no Krievijas līderiem.
