Dienas ziņas

Višķos atbrīvosies no padomju mantojuma – mazuta glabātavas

Dienas ziņas

Kanādā aizvadītas ārkārtas vēlēšanas

ECT: Krievija ir atbildīga par A. Ļitviņenko nogalināšanu

ECT atzinusi Krieviju par vainīgu Ļitviņenko noindēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka Krievijai ir jāuzņemas atbildība par 2006. gadā Londonā notikušo bijušā Krievijas specdienestu aģenta Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu ar radioaktīvo poloniju. Tiesa secina, ka Ļitviņenko slepkavas ir rīkojušies Krievijas valsts uzdevumā.

Ar prasību ECT bija vērsusies Ļitviņenko atraitne Marina Ļitviņenko. ECT nolēmusi, ka viņai pienākas 100 000 eiro kompensācija no Krievijas, kā arī 22 500 eiro par tiesāšanās izdevumiem.

Putina naids pret Ļitviņenko

Marina Ļitviņenko ir gandarīta par ECT spriedumu, kas esot svarīgs ne tikai viņas ģimenei, bet arī citiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir cietuši no Putina režīma noziegumiem.

“Tas mums visiem dod cerību, ka kādudien šis nežēlīgais, antidemokrātiskais un diktatoriskais režīms tiks nomainīts. Cerams, ka šī lieta palīdzēs noskaidrot patiesību arī par citiem līdzīgiem noziegumiem. Ir vēl daudzi cilvēki, kuri ir noindēti, nogalināti, bet kuru vārdi nav zināmi,” Marina Ļitviņenko sacīja intervijā britu televīzijas kanālam “GB News”.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidījis ECT spriedumā paustos secinājumus.

“Maz ticams, ka ECT ir kādas pilnvaras vai tehnoloģiskās iespējas iegūt informāciju par šo jautājumu. Šajā izmeklēšanā joprojām nav nekādu rezultātu, tāpēc šādu paziņojumu izteikšana ir kā minimums nepamatota. Mēs neesam gatavi uzkausīt šādus lēmumus,” Peskovs sacīja Krievijas medijiem.

2016.gadā publicētā britu sabiedriskās izmeklēšanas ziņojumā bija teikts, ka Ļitviņenko slepkavību, iespējams, apstiprināja  Putins. Viņam esot bijis personisks naids pret Ļitviņenko, kurš kritizēja Krievijas prezidentu, draudzējās ar citiem Kremļa kritiķiem un sadarbojās ar britu izlūkdienestiem.

Ieguva patvērumu Lielbritānijā

Aleksandrs Ļitviņenko bija Krievijas drošības dienestu aģents, kurš 90. gadu beigās pēc konflikta ar Federālā drošības dienesta (FSB) vadību tika padzīts no specdienestiem. Ļitviņenko bija publiski paziņojis, ka FSB vadība viņam uzdevusi nogalināt oligarhu Borisu Berezovski. FSB vadītājs tolaik bija Vladimirs Putins, un vēlāk viņš atzina, ka personīgi devis rīkojumu atlaist Ļitviņenko.

Ietekmīgais oligarhs Berezovskis sākotnēji atbalstīja Putinu un 2000. gadā veicināja viņa kļūšanu par Krievijas prezidentu, bet drīz vien Putins viņu atstūma no varas un atņēma Berezovskim piederošos īpašumus.

Berezovskis devās trimdā uz Lielbritāniju, kur 2000. gadā nonāca arī Ļitviņenko. Lielbritānija piešķīra Ļitviņenko politisko patvērumu, vēlāk viņš ieguva arī Lielbritānijas pilsonību.

Radioaktīvā tēja

Ļitviņenko sarakstīja grāmatas, kurās apsūdzēja Krievijas specdienestus un prezidentu Putinu dažādos noziegumos. Ļitviņenko apgalvoja, ka Putins ilgstoši bijis saistīts ar organizēto noziedzību. Ļitviņenko arīdzan aizstāvēja versiju, ka Krievijas specdienesti 1999. gada septembrī sarīkoja sprādzienus Krievijas daudzdzīvokļu namos, nogalinot vairāk nekā 300 cilvēku, lai radītu ieganstu otrā Čečenijas kara sākšanai.

2006. gada oktobrī Londonā ieradās Krievijas specdienestu aģents Andrejs Lugovojs ar savu paziņu Dmitriju Kovtunu. Viņi vairākkārt tikās ar Ļitviņenko, tikšanās laikā tika dzerta tēja. Vēlāk izmeklēšanā noskaidrojās, ka tieši tējai bija pievienota radioaktīvā viela polonijs-210, kas izraisīja Ļitviņenko nāvi.

Novembra sākumā Ļitviņenko tika ievietots slimnīcā, kur pēc trim nedēļām nomira. Par nāves cēloni tika atzīta saindēšanās ar poloniju.

Slepkava ievēlēts Valsts domē

ECT secina, ka Lugovojam un Kovtunam nebija personisku iemeslu nogalināt Ļitviņenko, turklāt kā privātpersonas viņi diez vai varētu iegūt reto un ļoti bīstamo polonija indi. Lielbritānija veica izmeklēšanu par Ļitviņenko nāvi un secināja, ka vienīgais izskaidrojums par nozieguma motīviem ir Krievijas valsts līdzdalība. Tagad arī ECT ir atzinusi, ka Lugovojs un Kovtuns ir rīkojušies kā Krievijas valsts aģenti.

Pēc nozieguma Lugovojs un Kovtuns aizbēga uz Krieviju. Londona nesekmīgi ir centusies panākt viņu izdošanu tiesāšanai Lielbritānijā. Krievija noraidījusi šīs prasības. Ļitviņenko slepkava Lugovojs pat tika ievēlēts par Krievijas Valsts domes deputātu no Vladimira Žirinovska Liberāldemokrātiskās partijas.

Lielbritānijā ir notikušas vēl vairākas Krievijas specdienestu īstenotas akcijas, piemēram, Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājums 2018. gadā. Lielbritānijā aizdomīgā nāvē miruši vairāki Putina režīma pretinieki, piemēram, 2013. gadā Berezovski atrada mirušu savās mājās (nāves cēlonis bijusi pakāršanās), savukārt Berezovska biznesa partneris Badri Patarkacišvili 2008. gadā Anglijā miris ar sirdslēkmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti