Zaļās enerģijas ražošanas aizsākumi Dānijā meklējami pagājušā gadsimta 70. gados. Tas sākās ar arābu valstu naftas embargo un tam sekojošo krīzi ASV un Rietumeiropā.
Dānijā toreiz nācās izmēģināt dažādas iniciatīvas, kā taupīt enerģiju – uz laiku tika izslēgts ielu apgaismojums, svētdienās bija liegta pārvietošanās ar automašīnām.
Vēja enerģija ir Dānijas enerģētikas stūrakmens
Dāņi bija spiesti domāt, kā labāk nodrošināties pret šādiem triecieniem. Kopš tā laika Dānija no valsts, kas atkarīga no importētas naftas, kļuvusi par atjaunojamās enerģijas spēkstaciju. Liela nozīme ir arī vēja enerģijai.
“Dānijas enerģētikas sistēmā vēja enerģija ir stūrakmens. Tā ir tagad un būs arī nākotnē. Pašlaik aptuveni 50 procentus no Dānijā patērētās elektroenerģijas saražo vējš. Nākamo desmit gadu laikā tas būs vairāk nekā 70 procenti.
Mēs tiešām kļūstam zaļāki un meklējam, kur iegūt zaļo enerģiju. Dānija ir ļoti vējaina valsts, līdz ar to šī ir tikai loģiska izvēle,” skaidro “Wind Denmark” politikas un tirgus analīzes vadītāja Lea Bigoma–Vikmanda.
Dānijā lielākie spēlētāji vēja enerģijas tirgū ir uzņēmumi “Vestas” un “Ørsted”. Jāpiebilst, ka “Vestas” ir arī lielākais vēja turbīnu ražotājs pasaulē. Savukārt “Ørsted”, ko savulaik izveidoja, lai pārvaldītu gāzes un naftas resursus Ziemeļjūrā, laika gaitā, sastopoties ar finansiālām grūtībām, pārorientējās uz vēja enerģijas tirgu. “Ørsted” izbūvēja pirmo jūrā izvietoto vēja ģeneratoru parku pasaulē.
Konkurence palielinās
Vienu no uzņēmuma vēja ģeneratoru parkiem apmeklēja arī LTV raidījums “Pasaules Panorāma”.
Nustedas vēja ģeneratoru parks atrodas jūrā. Tuvākā sauszeme ir aptuveni 10 kilometru attālumā. Šis vēja ģeneratoru parks atrodas netālu no vietas, kur savulaik tika uzbūvēts pasaulē pirmais jūrā izvietoto vēja ģeneratoru parks.
Nustedas parkā izbūvētas 72 turbīnas, kas var saražot aptuveni 160 megavatu jaudas. Tas gan neesot daudz, jo jaunākās vēja turbīnas saražojot piecas līdz sešas reizes vairāk. Pirmo “offshore” vēja parku izbūvēja pirms 30 gadiem, bet tagad šādu lielāku un mazāku enerģijas ražotņu Dānijā ir vairāki desmiti.
“Kad mēs pirms 18 gadiem uzbūvējām šo parku, daļa vietējo iedzīvotāju nebija apmierināti, jo vēja ģeneratori atrodas vien 10 kilometru no sauszemes. Naktīs varēja redzēt mirgojošas lampiņas, kas domātas aviācijai.
Ar laiku to noregulēja, un tagad cilvēki ir pieraduši. Vēja parks sniedz papildu vērtību šim apvidum, nodrošina darba vietas,” stāsta Nustedas vēja ģeneratoru parka pārstāvis Tomass Elmgārds.
Palielinoties izpratnei par vēja parku ieguvumiem, tirgū parādās arvien jauni uzņēmumi, tomēr konkurentu parādīšanos “Ørsted” uztver drīzāk pozitīvi.
“Mēs noteikti redzam, ka tirgū parādās arvien jauni spēlētāji. Tas nav slikti. Jo vairāk konkurentu, jo vairāk ražotāju, jo zemākas cenas. Patiesībā priecājamies, ka šis tirgus aug,” stāsta “Ørsted” tirgus un tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings.
Būvē mākslīgās salas
Vēja enerģijas uzplaukums Dānijā ir politiskās stratēģijas rezultāts, kurā iesaistīta valsts, pašvaldības, uzņēmumi, kā arī iedzīvotāji. Tagad valdība nolēmusi realizēt līdz šim ambiciozāko projektu – izbūvēt enerģijas salas. Vienu no tām dāņi jau sākuši būvēt uz rietumiem no Dānijas un tā izmaksās aptuveni 28 miljardus eiro.
“Mēs izbūvēsim divas enerģijas salas – vienu Ziemeļjūrā, bet otru Baltijas jūrā. Enerģijas salas būs vietas, kur savienosies daudzu vēja ģeneratoru saražotā enerģija. Pēc tam elektroenerģija var tikt piegādāta ne tikai Dānijai, bet arī Zviedrijai, Norvēģijai, Nīderlandei. Tas būs centrāls mezgls ar daudziem savienojumiem,” informē “State of Green” tīro energoresrusu vecākā projektu vadītāja Maja Ostergārda.
Dānija vēlas kļūt par atjaunojamās enerģijas lielvalsti. Vīzijas ir grandiozas un varētu par šķist nereālas, tomēr dāņi apgalvo, ka visas zināšanas jau viņiem ir – gan par jūras vēja parku izbūvi, gan mākslīgajām salām, gan lieliem infrastruktūras projektiem. Tagad tas viss vienkārši jāapvieno vienā projektā.
“Pāreja uz zaļo enerģiju ir bijusi daļa no mūsu sabiedrības jau kādus 40 gadus. Līdz ar to lielākā daļa dāņu to atbalsta un atbalsta vēja saražotu enerģiju.
Mēs arī pieredzējām, ka vēlēšanās, kas mums nesen bija un kuras dēvēja par klimata vēlēšanām, lielākā daļa vēlētāju teica, ka klimata pārmaiņas, globālā sasilšana viņiem ir īpaši nozīmīgas tēmas,” secina Ostergārda.
