Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Bjorna Šteinbeka drona lidojums pār Fagradalfsjadlu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

«Islāma valsts» pagrīdē un jaunā radikāļu paaudze

Četras lodes par nepakļaušanos: kā ekstrēmisti mēģina kontrolēt Sīrijas bēgļu nometnes

“Islāma valsts” kaujinieku vai domubiedru sarīkotie uzbrukumi savulaik regulāri satricināja Eiropu, kopš šis teroristu grupējums zibenīgā ātrumā sagrāba plašas teritorijas Irākā un Sīrijā. Tas ātri spēja atrast domubiedrus ne vien musulmaņu valstīs, bet arī Eiropā. Kā brīdina eksperti – pat ja “Islāma valsts” šobrīd ir militāri gandrīz sakauta, ideoloģiski tā daudzviet joprojām ir klātesoša.

Kādreiz plašas teritorijas Irākā un Sīrjā pārvaldījusī “Islāma valsts” ir nodzīta pagrīdē, taču džihādistu ēna joprojām krīt pāri daudzām karu šaustītā reģiona kopienām. Viena no šādām vietām ir Al Holas bēgļu nometne Sīrijas ziemeļos. To pārvaldošo kurdu spēku acu priekšā tiek ietekmēta un radikalizēta jaunā paaudze.

Man bija 11 gadu, viņam 24

Daudzām šeit mītošām sievietēm, arī 17 gadu vecajai Monai, ir šaušalīgs dzīvesstāsts:

“Man bija 11 gadu, kad māte piespieda mani apprecēties. Viņam bija 24 gadi. Es ar viņu biju kopā trīs mēnešus, un tad viņu nogalināja. Māte piespieda mani atrasties “Islāma valstī”, bet man viņi nepatīk.”

Kad Mona kopā ar māti nonāca bēgļu nometnē un par viņas rīcību centās sūdzēties nometnes amatpersonām, māte ar kontrabandistu palīdzību izkļuva no nometnes. Bet pret meiteni džihādisti raidīja četras lodes, sašaujot viņas vēderu un kājas.

“Tā bija “Islāma valsts”, neviens cits to nevarēja izdarīt. Māte reiz draudēja, ka uzsūtīs viņus mani nošaut un viņi būs maskās. Un notika tieši tā, kā māte teica.”

Starptautiska kopiena

Kurdu amatpersonas ir spiestas atzīt – radikālākie kaujinieki šajā nometnē, kur 80% iemītnieku ir sievietes un bērni, spēj uzspiest savu kārtību. Nometnēs valda šariata likumi. Un netrūkst islāma valsts atbalstītāju.

“Ja atjaunotu “Islāma valsti”, es gribētu tur atgriezties. Kāpēc? Jo tā ir valsts, kas māca Allaha likumus. Viņi ir musulmaņi, tāpat kā es,” vēsta kāda nometnes iemītniece, kas tērpusies melnā, visu augumu un arī seju aizsedzošā burkā.

Al Holas bēgļu nometne ir internacionāla – lai gan 80% iemītnieku ir no Sīrijas un Irākas, pārējie 20 000 cilvēku nākuši vēl no 57 valstīm, tādējādi atgādinot par džihādistu spēju rekrutēt cilvēkus no visas pasaules.

Sīrijas nometnē arīdzan atrodas 19 000 irākiešu bērnu un 8000 bērnu no citām valstīm. ANO pretterorisma aģentūra aicinājusi šos bērnus repatriēt, lai mazinātu radikalizācijas draudus.

Visvairāk apdraud pašus musulmaņus

Pēc pētnieku aplēsēm Sīrijā un Irākā joprojām esošo “Islāma valsts” kaujinieku skaits pārsniedz 10 000, vēl 40 000 pagaidām ir ieslodzīti, bet kaut kad tiks atbrīvoti. Daudzviet, kā otrajā lielākajā Irākas pilsētā Mosulā, ko islāmisti kontrolēja līdz 2017.gadam, cilvēki ar bažām gaida džihādistu atgriešanos, vainojot viņus zvērībās un slepkavībās.

“Tolaik viņi bija pusaudži, ar izskalotām smadzenēm. Dzimuši 2002., 2003. gadā. Jauni puikas. Viņu līderi ir pazuduši, mūsu bērni – nogalināti,” stāsta Mosulas iedzīvotāja Halida Abdullaha.

Radikāļi visvairāk apdraud pašus musulmaņus, īpaši Sīrijā un Irākā. Tomēr ideoloģijas starptautiskā rakstura dēļ arī Eiropas valstīm joprojām jārēķinās ar radikalizāciju savu pilsoņu vidū.

Terorisma draudi nav izzuduši

Starptautiskā terorisma pētnieks no Lafboro universitātes Aleksandrs Kristojanopuls raidījumam “Pasaules panorāma” norāda: “Lielākā problēma ar “Islāma valsti”, al-kaidismu vai salafītu džihādismu, ir fakts, ka viņi iedvesmo pievienoties cilvēkus no Eiropas, lai veiktu šos briesmīgos vardarbīgos aktus.

Un fakts, ka “Islāma valstij” nav teritoriālas bāzes Sīrijā, no kuras darboties, vēl nenozīmē, ka tās ideoloģiskā pievilcība un strukturālais fons vairs nepastāv. Tas viss pastāv dažādos veidos.”

“Līdz ar to islāma terorisma draudi nav izzuduši. Vai tie ir augstāki – grūti pateikt. “Islāma valsts’ ir ievainota, taču galvenais – mēs nevaram pieņemt, ka islāma terorisms vai salafītu džihādisms ir kaut kas, kas palicis pagātnē,” secina Kristojanopuls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt