Postošie plūdi pagaidām vēl nedomā atkāpties no Centrāleiropas upēm, un jaunu trauksmes signālu pēc Čehijas tagad raida Ungārija un Ziemeļvācija. Brīvprātīgie, armija un profesionālu glābēju komandas iesaistījušās Elbas krastu nostiprināšanā. Savukārt ungāri nostiprina dambjus pie Donavas, jo tieši galvaspilsētā Budapeštā prognozē rekordaugstu ūdens līmeņa celšanos, kas divreiz pārsniegtu jau esošo.
Premjerministrs Viktors Orbans jau paziņojis, ka Ungārija patlaban piedzīvo visu laiku visbriesmīgākos plūdus. Arī Vācijas amatpersonas presē izteikušās, ka dažos reģionos materiālie zaudējumi būs daudz lielāki nekā 2002. gadā, kad Vācijas postījumi sasniedza vairāk nekā desmit miljardus eiro.
Aculiecinieki vēsta, ka Vācijas mazajās pilsētās un ciematos, kas atrodas tuvu upei, ieradušies armijas spēki un Sarkanā Krusta darbinieki. Vietējie ļaudis ārvalstu medijiem stāsta, ka ļoti baidās no upes, taču pamest mājas nevar, jo viņiem ir lopi. Kāds 47 gadus vecs vīrietis no Magdeburgas, kas ir sena viduslaiku pilsēta 150 kilometru attālumā no Berlīnes un tuvu Elbai, sacījis, ka viņam ir zirgaudzētava un tagad pārvietoties un bēgt no iespējamajiem plūdiem ir faktiski neiespējami.
Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku evakuēti no citām Vācijas pilsētām - Drēzdenes un Halles, kur ūdens daudzums upē sasniedzis pēdējos četrsimt gados augstāko līmeni.
Savukārt čehi, pārlaiduši smagāko posmu, ar dalītām jūtām pamazām atgriežas mājās. Astoņi cilvēki gājuši bojā, pieci joprojām pazuduši bez vēsts. Vieniem izdevies saglābt iedzīvi, citi atgriežas izpostītās mājās. Čehijas televīzija pārraidījusi emocionālu stāstu par Jiri Kozaku, kuram izdevies paglābt un nosargāt privāto zooloģisko dārzu ar ķenguriem, bruņurupučiem, čūskām, papagaiļiem un citiem dzīvniekiem.
Plūdi Centrāleiropā aizsākās pagājušās nedēļas nogalē, izvēršoties par lielāko šāda veida stihiju reģionā vismaz pēdējo desmit gadu laikā.
Visnopietnāk plūdi skāruši Vāciju, Čehiju un Austriju, šobrīd arī Ungāriju.
