Premjeri pārrunājuši arī ar enerģētiku saistītos jautājumus un to, kā veicināt Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.
Svarīgi atbalstīt Ukrainu ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem
Rīgā notiekošā Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme bija pirmā šāda veida tikšanās šajā gadā.
Šodien Rīgā tikšanās ar @kajakallas un @IngridaSimonyte , lai spriestu par plašu jautājumu loku, tostarp drošības situāciju reģionā, enerģētikas jautājumiem un cīņu pret #COVID19 . Esmu pārliecināts, ka, strādājot kopā, varam sekmīgi pārvarēt aktuālos izaicinājumus. 🇱🇻🇪🇪🇱🇹🇪🇺 pic.twitter.com/wPZD7oQMOJ
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) February 4, 2022
Tā notikusi laikā, kad reģionā būtiski pieaugusi spriedze Krievijas izraisītās drošības krīzes dēļ. Tāpēc reģiona drošības jautājumi bija premjeru darbakārtības priekšplānā. Kā kopīgajā preses konferencē uzsvēra Krišjānis Kariņš, atbalsts Ukrainai šobrīd ir ļoti būtisks.
“Ir ļoti svarīgi, ka mēs visi trīs turpinām atbalstīt Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos un arī militāri," teica Kariņš.
"Arī zīmīgi, ka mums no trim Baltijas valstīm būs iespēja nākamnedēļ Berlīnē tikties ar Vācijas kancleru [Olafu] Šolcu, lai pārrunātu situāciju, kā tā attīstās mūsu reģionā.”
Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādīja uz būtisko diplomātisko, finansiālo un praktisko atbalstu Ukrainai. Viņa gan pauda nožēlu, ka par spīti diplomātiskajiem pūliņiem nav novērojams, ka Krievija spriedzi mazinātu.
Nevar būt ne runas par interešu zonām
Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte uzsvēra, ka ir būtiski, lai netiktu pieņemti Maskavas uzspiestie vēstījumi par interešu zonām un par drošības arhitektūras pārzīmēšanu.
"Prasība atteikties no NATO "atvērto durvju" politikas nav pieņemama, jo tas pārkāpj valstu brīvību patstāvīgi izvēlēties savu drošības politiku un ārpolitiku," uzsver Šimonīte.
Arī viņa atzina, ka Baltijas valstu sadarbība aizsardzībā šobrīd ir īpaši būtiska.
“Krievijas karavīru dislocēšana Baltkrievijā uz tā dēvētajām mācībām rada lielas bažas, tādēļ jābūt gataviem atbilstoši reaģēt Eiropas Savienības līmenī.
Mums jāsūta skaidra ziņa Krievijai un Baltkrievijai, ka tālākas agresijas cena būs ļoti liela,” teica Šimonīte.
“Mēs vienojāmies, ka Baltijas valstu atbalsts un palīdzība Ukrainai ir ļoti svarīga. Mūsu valstis cieši strādā šajā jomā, cieši sadarbojas NATO formātā, un mēs cenšamies nostiprināt Baltijas valstu drošību un aizsardzību. Saglabājam ciešus kontaktus ar ASV.”
Baltijas valstis ir labākā pozīcijā nekā citas Eiropas valstis
Premjeri svarīgu vietu pārrunājamo jautājumu vidū atvēlēja arī enerģētikai un Baltijas valstu enerģētikas drošībai un atkarības mazināšanai. Valstis raugās uz sadarbību Eiropas Savienības “zaļā kursa” ietvaros, tajā skaitā, piemēram, Igaunijai un Latvijai aktuāla ir vēja parku izveide.
"Saprātīgas energoresursu cenas nodrošina arī atjaunojamās enerģētikas jaudas. Tāpēc mēs runājām arī par jūras vēja parku attīstību kopā ar Latviju. Ir potenciāls attīstīt arī citus vēja parkus, lai izvairītos no straujām cenu svārstībām," teica Kallasa.
Kallasa arī atzīmēja, ka Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanai ir svarīgi panākt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.
“Patlaban Baltijas valstīs gan elektrības, gan gāzes apgādes drošība ir nodrošināta. Un ir svarīgi izveidot jaunus savienojumus – gan Lietuvas–Polijas gāzesvadam būtu jānodrošina šī drošība, gan virzāmies uz priekšu ar elektrotīklu sinhronizāciju, un man ir prieks konstatēt, ka viss norit pēc plāna. Mums ir jādara viss, lai sinhronizācija ietu uz priekšu un te nebūtu draudu iespējas Krievijai,” secina Kallasa.
Kariņš tikmēr norādīja, ka Baltijas valstu resursi – Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis un Inčukalna gāzes krātuve Latvijā – palīdz pasargāt Baltijas valstis no Krievijas iespējamajām darbībām.
Šī iemesla dēļ, kā uzsvēra premjers, Baltijas valstis ir krietni labākā pozīcijā nekā daudzas citas Eiropas valstis, pateicoties gan importa, gan uzglabāšanas kapacitātei. Šimonīte piebilda, ka Klaipēdas termināli saredz kā pamatakmeni tam, lai nodrošinātos pret nekonvencionāliem uzbrukumiem.
Līdz ar to par infrastruktūru atbildīgās amatpersonas sadarbojas, lai valstis būtu gatavas dažādām situācijām, kas notiktu, ja gāze tiktu izmantota kā spiediena līdzeklis pret Eiropas Savienību. Igaunijas premjere atzina, ka nav ļoti pārliecināta par to, ka konflikta gadījumā Krievija gāzes piegādes neizmantotu kā ieroci un nenogrieztu gāzi Eiropai.
Jāvienojas par līdzīgiem Covid-19 ierobežojumiem visā Baltijā
Premjeri pārrunāja arī Covid-19 ierobežojumus. Pašlaik visās Baltijas valstīs tiek sperti soļi, lai mazinātu vai vispār atceltu ierobežojumus. Piemēram, Lietuva jau no sestdienas aptur Covid-19 sertifikātu lietošanu, lai gan pieļauj iespēju to atjaunot nākotnē. Igaunija no Covid-19 sertifikātiem varētu atteikties pēc divām nedēļām, ja slimnīcās nebūs vērojams pārāk liels kovida pacientu pieplūdums.
"Mēs esam vienojušies, ka uzdodam mūsu veselības ekspertiem, Veselības ministrijām būt ciešā kontaktā citai ar citu, lai mēs līdz martam Baltijas teritorijā varētu izveidot līdzīgus ierobežojumus vai pieeju Covid-19 pandēmijas apkarošanai," teica Kariņš.
