Pašlaik lielākā daļa no šo fondu naudas tiek izmantota dažādiem projektiem Austrumu un Centrāleiropā, tostarp arī Latvijā. Tomēr Vīne uzstāj, ka valstīm, kas nevēlas piedalīties patvērumu meklētāju uzņemšanā, būtu jāpalīdz pārējiem vismaz finansiāli, atdodot daļu no tām sākotnēji paredzētiem Eiropas fondu līdzekļiem.
Austrija aizvadītajā gadā ir izturējusi aptuveni 600 miljonus eiro patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tas ir krietni vairāk nekā bija plānots. Un līdz ar to tās budžetā ir izveidojies deficīts, kas ir lielāks nekā to pieļauj ES noteikumi. Par to Austrijai no Briseles var draudēt sods. Tādēļ Vīne ir sākusi zvanīt trauksmes zvanu un ir pieprasījusi kompensēt patvēruma meklētāju uzņemšanai iztērēto naudu no Eiropas fondu līdzekļiem.
Turklāt, kā piektdien Briselē norādīja Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šelings, nauda būtu jāņem no esošajiem kohēzijas un struktūrfondiem, kas lielākoties tiek izmantoti projektiem Austrumeiropā. “Es domāju, ka ir panākta kopēja izpratne par to, ka ja nav humānās solidaritātes, tad ir jābūt finanšu solidaritātei,” saka Šelings. „Tagad svarīgi būtu panākt, lai nākamā gada ES budžetā tiktu piešķirti līdzekļi milzīgai bēgļu problēmai. Tas būtu jādara jau no esošajiem struktūrfondiem. Tas prasa plašāku, brīvāku līdzekļu sadales kritēriju interpretāciju. Te nav runas par papildu līdzekļiem no ES budžeta, bet par jau esošo pārdali nākotnē,” norāda Austrijas ārlietu ministrs.
Šelings atzīst, ka panākt fondu pārdali nebūs vienkārši. Par to viņš ir runājis ne tikai ar Junkeru, bet arī ar viņa vietnieci Kristalinu Georgijevu, kura atbild par Eiropas budžetu. Georgijeva esot solījusi naudu Austrijai meklēt citos fondos, kuru nosacījumi jau tagad pieļauj šo līdzekļu izmantošanu migrantu uzturēšanas vajadzībām.
Arī Junkers ir devis mājienu, ka Brisele varētu piekāpīgāk raudzīties uz Austrijas lielo deficītu, ņemot vērā uzņemto bēgļu skaitu. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs arī cer, ka bēgļu pārvietošanas sistēma beidzot sāks pilntiesīgi darboties. “Mēs, EK, esam sagatavojuši vajadzīgos lēmumus jau kopš pagājušā gada maija. Tikai dalībvalstis tos īsteno ļoti negribīgi. Nevar būt tā ka visu smagumu iznes pāris valstis - Vācija, Zviedrija, kas jūtas pamestas novārtā. Arī austrieši. Ja šīs valstis nejūt atbalstu, tad viņi var novērsties no Eiropas, un man patīk austrieši,” bilda Junkers.
Bet uz jautājumu kurš ir vainīgs tajā, ka bēgļu pārvietošana šobrīd neiet pēc plāna, Junkers sev ierastajā manierē atjokoja, ka tas neesot viņš.
Pagaidām nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo fondu pārdali vēl nav pieņemti un var sagaidīt, ka pret šādiem priekšlikumiem būs asas reakcijas no Austrumu un Centrāleiropas valstīm.
Ziņots, ka ES valstis vienojās Itālijā un Grieķijā esošos patvēruma meklētājus sadalīt pa ES valstīm. Patlaban gan pārdale notiek ļoti vāji: ja sākotnēji bija domāts sadalīt vairākus simtus tūkstošus bēgļu, tad šobrīd no Itālijas un Grieķijas ir pārvesti vien daži simti bēgļi. Seši no tiem pagājušajā nedēļā ieradās arī Latvijā.
