ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanas notiek pa vidu starp ASV prezidenta vēlēšanām. Tāpēc arī tās tiek uzskatītas par tādu kā atskaiti par prezidenta darbu un šī darba novērtējumu.
Uz spēles ir likts viss?
Šoreiz, kā norāda vairāki ārvalstu mediji, ASV prezidentam Džo Baidenam un viņa vadītajai Demokrātiskajai partijai vēlēšanās uz spēles ir likts viss, sākot ar Demokrātiskās partijas pārliecinošo kontroli pār abām Kongresa palātām un beidzot ar demokrātiju kā tādu.
Kā norādīja Viskonsinas Universitātes politikas zinātņu profesors Barijs Bērdens (Barry Burden), šīs vēlēšanas var izcelties ar nepieredzēti augstu aktivitāti. Sabiedrībā esot izteikti jūtama šķelšanās, un vēlētāji nevēlas pretējās partijas atbalstītāju nonākšanu pie varas. Taču par spīti tam arī šogad, visticamāk, kopumā tiks ievērotas vēsturiskās tendences.
"Vēsturiski, tā partija, kura atrodas Baltajā namā, vidustermiņa vēlēšanās Kongresā zaudē aptuveni 20 vietas, un, ja valdība ir vienota, tad šie zaudējumi ir vēl lielāki. Senāta vēlēšanu iznākumu ir grūtāk prognozēt, jo tur ir mazāks skaits atsevišķo cīņu. Šajās cīņās lielāka nozīme ir kandidāta personībai un katrā štatā atšķirīgajām aktuālajām tēmām nekā nacionālajam spēku sadalījumam. Arī šogad izskatās, ka republikāņiem ir labas izredzes atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, jo viņiem ir nepieciešams mainīt tikai dažu kongresmeņu krēslu piederību. Senātā cīņa būs daudz sīvāka un, iespējams, labākās pozīcijās pat ir demokrāti. Taču arī šeit republikāņiem ir nepieciešamas tikai dažas vietas, lai iegūtu vairākumu," norādīja Bērdens.
Netrūkst Trampa apgalvojumu atbalstītāju
Netrūkst arī komentētāju, kuri norāda, ka šogad vēlēšanas tomēr ir ļoti atšķirīgas. Pēc 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām ir audzis plašumā to cilvēku skaits, kuri piekrīt bijušā prezidenta Donalda Trampa apgalvojumiem, ka vēlēšanas viņam tika nozagtas un ka Džo Baidens nav likumīgais Savienoto Valstu prezidents. Šīs idejas atklāti aizstāv gan kongresmeņu, gan senatoru, gan gubernatoru amata kandidāti, un daudzos strīdīgajos štatos šiem pretendentiem savu atbalstu ir izrādījis arī Donalds Tramps.
Starp citu, Tramps tūlīt pēc vēlēšanām varētu paziņot par atkārtotu kandidēšanu uz valsts vadītāja krēslu.
Kā norāda izdevuma "The Atlantic" komentētājs Deivids Frums (David Frum), šajās vidustermiņa vēlēšanās ir jāpievērš uzmanība arī tam, kādi cilvēki nonāks par vēlēšanu rīkošanu atbildīgajos amatos.
"Amerikā nav nevienas no politikas neatkarīgas aģentūras, kas organizētu vēlēšanas. Vēlēšanas organizē štata vai pat tikai apgabala līmenī šiem konkrētajiem uzdevumiem ievēlētas amatpersonas. Štata sekretāri, apgabala vēlēšanu reģistru pārstāvji un tā tālāk. Vēsturiski šie amati nav bijuši īpaši izšķiroši – cilvēki vēlējās šos amatus galvenokārt prestiža dēļ. Šogad viss ir atšķirīgi.
Trampam simpatizējoši kandidāti apzināti cenšas nokļūt amatos, lai ietekmētu vēlēšanu mašinēriju par labu vienam vai par sliktu citam kandidātam.
Tāpēc šajās 2022. gada vēlēšanās uz spēles ir tas, vai mums būs godīgas prezidenta vēlēšanas 2024. gadā," sacīja Frums.
Cik liels ir satraukums?
Līdzīgās domās ir arī Republikāņu atbildības projekta (Republican Accountability Project) vadītājs Bils Kristols (Bill Kristol), kurš par notiekošo ir satraukts. Vienlaikus viņš uzskata, ka par apdraudējumu amerikāņu demokrātijai runāt tomēr nav pamata.
"Es redzu šos vēlēšanu noliedzējus, kuri kandidē uz Pārstāvju palātas, Senāta vai gubernatoru amatiem. Tie ir cilvēki, kuri ne tikai noliedz 2020. gada vēlēšanu iznākumu, bet var censties panākt to atcelšanu arī 2024. gadā. Viņi skaļi stāsta par "lielajiem meliem", ko es gan uzskatu tikai par skaļu demagoģiju. Es esmu pārsteigts, ka šie apgalvojumi netiek rūpīgāk atspēkoti. No otras puses, atklāti sakot, vēlētāji Arizonā, Pensilvānijā, Ohaio vai citos štatos ievēl tikai senatorus un gubernatorus, nedomājot par visu plašāko bildi.
Valsts kopumā nav tik satraukta kā mēs, Vašingtonā sēdošie. Varbūt nemaz nav tik traki, ka vēlēšanas iet nedaudz citā virzienā?
Tādi cilvēki kā es varam teikt, ka uz spēles ir demokrātija, taču es nedomāju, ka tā domā lielākā daļa sabiedrības," sacīja Kristols.
Svarīgi ir ekonomiskie jautājumi
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka
gandrīz 80 procentiem amerikāņu šajās vēlēšanās izšķirošie tomēr būs ekonomikas jautājumi.
Galu galā, inflācijas rādītāji ir augsti arī Savienotajās Valstīs.
Taču kopumā var teikt, ka no šo vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs tas, cik viegli prezidentam Džo Baidenam būs pieņemt lēmumus atlikušajos divos pilnvaru termiņa gados – vai lēmumu pieņemšana notiks tikpat raiti, vai to bloķēs republikāņi, vai arī būs jāizmanto prezidenta dekrēti un prezidenta veto.
Citstarp Baidens vēlas atjaunot uzbrukuma šaujamieroču tirdzniecības aizliegumu, panākt izmaiņas abortu likumos. Republikāņi savukārt vēlas ierobežot valsts parāda griestu celšanu, kas nozīmētu arī iespējamo atbalsta samazināšanu Ukrainai, pārskatīt imigrācijas politiku, kā arī sola izmeklēt Baidena dēla Hantera darījumus.
