Šāds vēlēšanu iznākums ir nopietns brīdinājuma signāls valdošajiem demokrātiem par aizvien lielāku iedzīvotāju novēršanos no Demokrātu partijas un prezidenta Džo Baidena.
Priekšplānā izvirzījās skolu jautājums
Gubernatora vēlēšanas Virdžīnijas un Ņūdžersijas štatos notiek gadu pēc ASV prezidenta vēlēšanām, un tieši tāpēc tās tiek uzskatītas par tādu kā uzticības referendumu pašreizējam prezidentam Džo Baidenam un viņa darbam.
Vēlēšanu iznākums parasti atspoguļo to, kā ir mainījies sabiedrības noskaņojums. Un īpaši svarīgi šoreiz tas bija Virdžīnijā, kur vēl pirms gada Džo Baidens par 10% balsu apsteidza tā brīža prezidentu Donaldu Trampu.
Taču šoreiz Baidenam un visai Demokrātu partijai ir pamats nopietnam satraukumam. Trešdien kļuva zināms, ka Virdžīnijā uzvaru guvis republikāņu kandidāts uzņēmējs Glens Jangkins.
Viņš saņēmis nedaudz virs 50% balsu un par aptuveni diviem procentiem apsteidzis demokrātu kandidātu Teriju Makolifu, kurš savulaik jau ir bijis šī štata gubernators.
Lai arī sākotnēji aptaujās Makolifa pārsvars bija pat ļoti liels, pēdējo nedēļu laikā tas strauji samazinājās. Par iemeslu šādam popularitātes kritumam tiek minēts tas, ka Makolifs debatēs par izglītību izteicies, ka vecākiem nevajadzētu norādīt skolām, kā mācīt viņu bērnus.
Šis jautājums izrādījies īpaši jūtīgs, jo štatā notiek aktīvas diskusijas par tā dēvēto kritisko rasu teoriju (saskaņā ar šo teoriju ASV sabiedrībā joprojām ir vērojams rasisms un baltie amerikāņi ir priviliģētā stāvoklī attiecībā pret citām rasēm).
Turklāt daudzi vecāki gandrīz gadu ir bijuši spiesti palīdzēt saviem bērniem mācīties attālināti, tāpēc aicinājums neiejaukties skolu programmā daudziem vecākiem varētu būt izklausījies kā apvainojums.
Demokrātu taktika nenostrādāja
Savā uzvaras runā Glens Jangkins uzsvēra, ka izglītībai un dažādiem sociālajiem jautājumiem tiks pievērsta vislielākā uzmanība:
“Mēs sāksim strādāt jau no pirmās dienas, un mēs atjaunosim mūsu skolu augsto izcilības līmeni. Mēs veiksim lielākās investīcijas izglītībā šī štata vēsturē, ieguldot skolotājos, jaunās ēkās un speciālajā izglītībā."
"Mēs samazināsim mūsu ikdienas izmaksas, mēs atcelsim nodokli pārtikas produktiem, apturēsim nodokļu celšanu degvielai, dubultosim neapliekamo minimumu, kā arī samazināsim ienākuma nodokļus mūsu atvaļinātajiem veterāniem. Tādējādi mēs Virdžīnijas ģimenēm jau pirmajā gadā ietaupīsim pusotru tūkstoti dolāru.”
Par vēl vienu demokrāta Makolifa neveiksmi tiek minēti viņa centieni sasaistīt savu sāncensi ar Donaldu Trampu, jo Jangkins patiesībā centies norobežoties no bijušā prezidenta, solot mazināt arī šķelšanos Republikāņu partijā.
Trauksmes zvans demokrātiem
ASV politikas komentētāji jau norāda, ka pirms nākamajā gadā gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām demokrātiem ir jāsāk zvanīt trauksmes zvani, jo iedzīvotāji arvien aktīvāk pauž savu neapmierinātību par valsts uzņemto kursu.
Ar lielu nepacietību joprojām tiek gaidīti rezultāti arī Ņūdžersijas štatā, kur arī tika vēlēts nākamais gubernators. Sākotnējie dati liecināja, ka arī Ņūdžersijas štata gubernatora vēlēšanās nelielā vadībā bija izvirzījies republikāņu pretendents Džeks Čatarelli, kurš apsteidz pašreizējo gubernatoru Filu Mērfiju. Taču pašlaik pēc 88% balsu saskaitīšanas abi kandidāti saņēmuši gandrīz vienādu balsu skaitu: pa 49,6%.
Otrdien vēlēšanas notikušas vēl vairākos ASV štatos. Ņujorkā par mēru tikai otro reizi vēsturē kļuvis afroamerikānis – Demokrātu partiju pārstāvošais bijušais policijas kapteinis Ēriks Adamss, kurš šajā amatā nomainīs Bilu de Blazio. Savukārt Bostonā par mēru pirmo reizi vēsturē kļuvusi aziātu izcelsmes sieviete – Mišela Vu.
