Venecuēlā jau mēnešiem ilgi turpinās konfrontācija starp kreisi noskaņoto Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un Nacionālas asamblejas spīkeru Huanu Gvaido. Viņš janvārī sevi pasludināja par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju. Viņu par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas aptuveni 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu. Aprīļa beigās Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, taču neguva bruņoto spēku atbalstu.
Vašingtona iepriekš noteikusi sankcijas Venecuēlas naftas un gāzes sektoram, kā arī centrālajai bankai. Savukārt pirmdien, 5. augustā, ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, kas iesaldē Venecuēlas valdības aktīvus Savienotajās Valstīs un aizliedz darījumus ar tām šīs valsts iestādēm, kurām pieder šie aktīvi. Tiek norādīts, ka jaunās sankcijas ir pielīdzināmas tām, ko Vašingtona noteikusi Kubai, Irānai, Sīrijai un Ziemeļkorejai.
Baltais nams pēc šī rīkojuma parakstīšanas paziņoja, ka ASV liks lietā „visus atbilstošos līdzekļus”, lai panāktu Maduro varas beigas.
Otrdien, 6. augustā, Peru galvaspilsētā Limā uz starptautisku Venecuēlai veltītu konferenci pulcējās vairāk nekā 50 valstu pārstāvji. Maduro sabiedrotās – Krievija, Ķīna un Turcija – sanāksmē gan nepiedalījās, tāpat kā Meksika un Urugvaja, kas Venecuēlas krīzē cenšas saglabāt neitralitāti.
ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons konferences laikā brīdināja trešās valstis, īpaši Ķīnu un Krieviju, neiesaistīties darījumos ar Venecuēlu. Ķīnas un Krievijas atbalsts Maduro režīmam neesot pieļaujams. Viņš piebilda, ka ASV ir devusi skaidru signālu trešajām valstīm, kas vēlas veikt darījumus ar Venecuēlu, aicinot tās rīkoties ļoti piesardzīgi.
Boltons sacīja, ka Maduro režīms tagad ir pievienojis ekskluzīvajam negodīgo valstu klubam.
Tāpat konferences dalībnieki, kas atbalsta opozīcijas līderi Gvaido, pauda vienprātību, ka jāturpina spiediens pret Maduro valdību, uzsverot, ka Venecuēlā steidzami nepieciešama jaunu vēlēšanu sarīkošana. Savukārt Starptautiskā Venecuēlas kontaktgrupa, kurā ietilpst Eiropas un Latīņamerikas valstis, brīdināja, ka krīze, kas strauji pasliktinās, nopietni ietekmē reģionu, īpaši plašo migrācijas plūsmu dēļ uz kaimiņvalstīm.
