Ārvalstu aktualitātes šonedēļ: Džonsona eiforija par «Brexit», Tramps pret Eiropu un ES militārās spējas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šīs nedēļas notikumu TOP 3 ir saistīts ar "Brexit" likuma pieņemšanu, ASV prezidenta draudiem, ka pēc Ķīnas viņš ķersies klāt Eiropas tarifiem, kā arī Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas sapņi par militāro spēju stiprināšanu.

Šīs nedēļas notikumu TOP3
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Džonsons eiforijā par "Brexit"

Lai arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir eiforijas pārņemts un uzskata, ka "Brexit" jau atrodas finiša taisnē, šķiet, ka viņš aizmirsis par nepieciešamību šajās sacensībās noskriet vēl vienu apli.

"Es gribu skaidri pateikt, ka mūsu visu interesēs - abos Lamanša šauruma krastos – ir panākt no tarifiem un nodevām brīvu tirdzniecības līgumu, kas ļauj visiem dziedāt un dejot. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs to varam panākt.

Mēs esam ļoti patīkamā situācijā, pametot Eiropas Savienību absolūtā cēlumā un vienlīdzībā," izteicies Džonsons.

Ne par mata tiesu nav mainījusies ne Lielbritānijas pārliecība, ka līdz gada beigām izdosies panākt brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, ne Briseles viedoklis, ka šāds mērķis nav sasniedzams noteiktajā laikā.

Kā uzskata daudzi britu komentētāji, 31. janvāris nenozīmēs to, ka "Brexit" ir novests līdz galam. 31. janvāris iezīmēs sākuma beigas, pēc kura atkal būs nepieciešams atgriezt "Brexit" jautājumu politiskās dienaskārtības priekšplānā. Galu galā, līdz gada beigām ir nepieciešams atrisināt tik daudz jautājumu, taču pats galvenais būs pietiekami izskaidrot sabiedrībai, kas to gaida pēc "Brexit".

Tramps pēc Ķīnas ķersies klāt Eiropas tarifiem

Sagaidāms, ka šogad Eiropas Savienībai jautājumā par brīvo tirdzniecību nāksies lauzt šķēpus ne tikai ar dumpīgo Lielbritāniju, bet arī ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu, kurš prasa Briselei piekāpties jautājumā par transatlantisko tirdzniecības līgumu.

"Amerikas Savienotās Valstis gadiem ir zaudējušas 150 miljardus dolāru un pat vairāk, sadarbojoties ar Eiropas Savienību. Viņiem ir tirdzniecības barjeras, kas liedz tirgoties, viņiem uz visu ir muitas nodevas. Atklāti sakot, ar viņiem ir daudz grūtāk sadarboties nekā ar Ķīnu. Mums ar Ķīnu tagad ir lieliskas attiecības, lai arī vēl nesen bija izaicinoši un pat ļoti izaicinoši brīži. Es ceru, ka otrā fāze ar viņiem mums virzīsies uz priekšu vieglāk.

Es no sākuma gribu tikt galā ar Ķīnu, lai es cieņpilni varētu ķerties klāt Eiropai," sacīja Tramps.

Ja Eiropa nepiekāpsies, Tramps draud ieviest iespaidīgas muitas nodevas Eiropā ražotiem automobiļiem. Auto sektors līdz šim ir bijis pasargāts no abpusējo nodevu sarakstiem, taču šī situācija var mainīties, ja eiropieši turpinās virzīt cauri ideju par digitālo nodokli lielajām tehnoloģiju kompānijām, daudzas no kurām nāk no ASV.

Gan Francija, gan Itālija, gan Spānija un Lielbritānija ir solījušas virzīt uz priekšu savu digitālo nodokli, ja līdz gada beigām netiks panākta vienošanās OECD ietvaros. Lielbritānija pat norādījusi, ka ASV nav tiesību iejaukties citas valsts nodokļu politikā.  Tramps, kurš britu premjeru Džonsonu uzskata par lielisku līderi, ir brīdinājis arī britus, ka arī tirdzniecības līgums ar ASV nebūt nav garantēts īsā laikā, ja briti uzstās uz saviem nodokļu piedāvājumiem.

Eiropas militārās spējas

Lai Eiropas Savienība spētu ietekmēt globālos notikumus un risinātu krīzes, Eiropai ir nepieciešamas militārās spējas, kas palīdzētu aizstāvēt savu viedokli. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Davosas ekonomikas forumā lika skaidri noprast, ka bieži vien par bezzobaino dēvētā Eiropas Savienības ārpolitika tāda nebūt nav. Tā vienkārši ir atšķirīga, un stingrā vara ir tikai viens no instrumentiem, kas papildina diplomātiju.

"Pēdējo desmit gadu laikā Eiropa ir sapratusi stabilu kaimiņu nozīmīgumu. No Ukrainas līdz Vidusjūras krastiem, no Rietumbalkāniem līdz Sahelai. Mēs esam sapratuši, cik svarīgi ir investēt ilgtermiņa stabilitātē un novērst krīzes. Un šeit Eiropa var panākt reālas pārmaiņas. Mēs esam lielākais attīstībās sadarbības donors pasaulē, un mēs investējam šajā sfērā vairāk nekā visa pārējā pasaule kopā.

Taču mums ir jādara vairāk, un krīžu risināšanai Eiropai ir nepieciešamas militārās spējas, kas papildinās NATO un būs pilnīgi atšķirīgas," sacīja Eiropas Komisijas prezidente.

Fon der Leiena, kura iepriekš aktīvi aizstāvējusi ideju par Eiropas vienoto armiju, gan atzīst, ka Eiropas vienoto militāro spēju stiprināšana nebūt nav tas vieglākais uzdevums, jo dalībvalstu vidū viedokļi par nepieciešamību un veidiem, kā risināt militārās krīzes, ievērojami atšķiras. Taču tādas krīzes kā Lībija ir parādījušas, kurus aizsardzības savienības blokus ir nepieciešams stiprināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti