Labrīt

Stādām zeķes, sīpolus un kokus! Brīvlaika darbiņi

Labrīt

Cik pudu sāls apēd tavā ģimenē? Brīvlaika darbiņš

Itālijas valdība gatava sarunām par Lombardijas un Veneto lielāku pašnoteikšanos

Analītiķi: Ziemeļu reģionu vēlme pēc autonomijas neapdraud Itālijas vienotību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 7 mēnešiem.

Roma ir gatava runāt ar turīgajiem Lombardijas un Veneto reģioniem par lielāku pašnoteikšanos pēc tam, kad to referendumos atbalstīja abu reģionu iedzīvotāji. Par to vakar paziņoja Itālijas premjers Paolo Džentiloni. Atšķirībā no neatkarības referenduma Katalonijā Spānijā, kur uzliesmojusi nopietna politiskā krīze, svētdienas referendumi Itālijā atzīti par likumīgiem. Tie ir konsultatīvi un nav saistoši centrālajai valdībai. Bet tā ir gatava runāt. Grūtākās diskusijas būs par nodokļiem – Lombardija un Veneto vēlas paturēt lielāku daļu no tā, kas iekasēts to teritorijās.

Lombardija un Veneto dod trešdaļu Itālijas IKP

Lombardijai ar reģionālo galvaspilsētu Milānu un Veneto ar Venēciju ir vairākas kopīgas iezīmes. Abi reģioni atrodas Itālijas ziemeļos un ir starp apdzīvotākajiem un turīgākajiem. Lombardijā un Veneto dzīvo aptuveni ceturtā daļa Itālijas iedzīvotāju. Abu reģionu ekonomika nodrošina gandrīz trešdaļu no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat abu reģionālie prezidenti pārstāv labēji un pret imigrāciju noskaņoto, eiroskpetisko partiju ''Ziemeļu līga''. Šis politiskais spēks ilgstoši žēlojies, ka aizplūst pārāk daudz naudas un turīgie Itālijas ziemeļi stutē nabadzīgākos, mazāk attīstītos valsts dienvidus.

Mazāk nekā gadu pirms Itālijas parlamenta vēlēšanām abos reģionos svētdien notika konsultatīvie referendumi par plašāku autonomiju un vairāk pilnvaru pārvirzīšanu no Romas uz Lombardiju un Veneto. Vairāk nekā 95% nobalsojušo abos reģionos atbalstīja šo priekšlikumu. Tiesa, vēlētāju aktivitāte atšķīrās – Veneto tie bija gandrīz 60%, bet Lombardijā – tikai ap 40%.

Abi reģioni vēlas vairāk nodokļu maksātāju naudas atstāt savos reģionos, kā arī lielāku teikšanu tādās jomās kā drošība un migrācija.

Lombardija nodokļos Romai nosūta par aptuveni 50 miljardiem eiro vairāk, nekā atgūst no Itālijas budžeta. Veneto gadījumā tie ir 15 miljardi eiro.

 

Reģionu līderi centrālajai valdībai izvirzīs savas prasības

Pēc referendumiem abu reģionu līderi šonedēļ sāk aktīvi gatavoties sarunām ar centrālo valdību, lai galdā liktu savas prasības. Lombardijas reģiona prezidents Roberto Maroni paziņoja, ka detalizētus priekšlikumus grasās izstrādāt divu nedēļu laikā. „Es došos uz Romu un prasīšu vairāk pilnvaru un resursu”, teica Maroni. Viņš norādīja, ka par to abos reģionos kopā nobalsoja pieci miljoni cilvēku:

„Man ir svarīgi tas, ka „par” nobalsoja aptuveni

trīs miljoni lombardiešu – kas ir vairāk nekā puses Itālijas reģionu iedzīvotāju skaits. Trīs miljoni pilsoņu kopā ar vairāk nekā diviem miljoniem venēciešu – tas ir ievērojams spēks, un Romā uz galda liksim prasību sarunām ar valdību.”

Tādi paši plāni ir Maroni partijas biedram, kaimiņu reģiona Veneto prezidentam Lukam Dzaijam. Viņš jau izteicies par konkrētiem mērķiem tematā, kas būs vissarežģītākais, proti, nodokļiem. Veneto pieprasa, lai tajā paliek 90% no visiem nodokļiem, ko iekasē reģionā. Dzaija referenduma rezultātus pielīdzināja Berlīnes mūra krišanai un „lielajam sprādzienam”:

„Tas ir konsultatīvais referendums, bet tā nav papīra izniekošana. Tas ietekmēs lēmumu pieņemšanas procesus. Gadiem ilgi visi skatījās uz Berlīnes mūri un stratēģi prātoja, kad tas varētu krist. Vienu dienu puiši uzkāpa mūrī un mūris krita. Tādēļ šis referendums ir institucionālo reformu lielais sprādziens.”

Abi referendumi Itālijā par autonomiju notika laikā, kad Spānijā turpinās Katalonijas neatkarības centienu krīze. Tomēr atšķirībā no Spānijas, Itālijā abus konsultatīvos referendums bija apstiprinājusi Konstitucionālā tiesa. Arī abu reģionu līderi uzsvēruši, ka situācijas nav salīdzināmas.

 

Itālijas premjers: Diskusija būs sarežģīta

Lombardija un Veneto grib lielāku teikšanu, un Roma ir gatava par to runāt. Itālijas premjers Paolo Džentiloni vakar vizītes laikā Venēcijā norādīja, ka negrasās no šīs situācijas taisīt lielu drāmu:

„Tā būs sarežģīta diskusija. Tā nav lieta, ko var atrisināt piecās minūtēs. Bet mēs esam gatavi sākt šo diskusiju – likuma un konstitūcijas ietvaros.

Vēlos skaidri pateikt, ka tas, par ko mēs diskutējam, ir par mūsu sistēmas efektivitāti. Mēs diskutējam, kā Itālija var darboties labāk. Mēs neapšaubām Itāliju un tās vienotību.”

Analītiķi norāda, ka ziemeļu reģionu vēlme pēc autonomijas neapdraud Itālijas vienotību. Tomēr ilgākā termiņā jautājums ir, kādu ietekmi naudas palikšana turīgajos reģionos atstās uz valsts centrālo budžetu. Tāpat bažas ir Itālijas nabadzīgākajiem dienvidu reģioniem, ka tie nākotnē varētu saņemt mazāk atbalsta.

Katrā ziņā sarunas starp Lombardiju un Veneto no vienas, un centrālo valdību Romā no otras puses ilgs mēnešiem. Pa vidu nākamgad pavasarī būs Itālijas parlamenta vēlēšanas, un nav skaidrs, kāda tad būs nākamā valdība. Bet galu galā jebkāda vienošanās būs jāapstiprina tieši Itālijas parlamentam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti