Al Asads pēkšņā vizītē Maskavā tiekas ar Putinu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Sīrijas prezidents Bašars al Asads otrdienas, 20.oktobra, vakarā bija ieradies vizītē Maskavā un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Par to dienu vēlāk negaidīti paziņoja Kremlis, kad Asads, iespējams, jau bija atgriezies Damaskā. Abi apsprieduši Krievijas militāro operāciju turpināšanu Sīrijā, cīņu pret „teroristiskiem grupējumiem,” un nākotnes plānus. Neapmierinātību ar šo vizīti jau paudusi Turcija.

Par to, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads otrdien vakarā bija ieradies Maskavā uz sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pasaulei tapa zināms tikai dienu vēlāk. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tā bija „darba vizīte”, un abi apsprieduši „Krievijas operāciju turpināšanu Sīrijas bruņoto spēku uzbrukuma darbību atbalstīšanai”. Peskovs teica, ka Asads Putinu arī „detalizēti” informēja par „situāciju Sīrijā, par nākotnes plāniem”, abi apsprieduši cīņu pret „teroristiskiem, ekstrēmiem grupējumiem”.

Šī bija Asada pirmā ārvalstu vizīte kopš pilsoņkara izcelšanās Sīrijā 2011.gadā.

Trešdienas rītā Asads jau bija atgriezies Sīrijā, paziņoja viņa administrācija. Izskatās, ka Kremlis gaidīja, kad Asads būs atgriezies Damaskā, un tikai tad paziņoja par viņa vizīti Maskavā.

Kremļa interneta vietnē ievietots gandrīz septiņu minūtes garš video ieraksts ar Putina un Asada paziņojumiem.

Abi pauda, ka pēc militārajām operācijām Sīrijā jāseko politiskiem soļiem, lai censtos izbeigt asiņaino konfliktu, kas ilgst jau piekto gadu. Situācija Tuvajos Austrumos un starptautiskais terorisms uztraucot arī Maskavu, teica Putins.

Viņš arī paziņoja, ka „Sīrijā ar ieročiem pret valdības spēkiem karo arī aptuveni četri tūkstoši cilvēku no bijušajām Padomju Savienības republikām”.

„Sīrija ir mums draudzīga valsts. Mēs esam gatavi sniegt savu ieguldījumu ne tikai bruņotā cīņā pret terorismu, bet arī politiskajā procesā. Protams, ciešā sadarbībā ar citām pasaules lielvarām un reģiona valstīm, kas ir ieinteresētas problēmas atrisināšanā miermīlīgā ceļā,” sacīja Krievijas valsts galva.

Krievijas prezidents no savas puses izteicies, ka sāktā militārā kampaņa Asada atbalstam var dot savu artavu etnisko un reliģisko grupu samierināšanai, lai gan Asada pretinieki šādu iespēju kategoriski izslēdz un norāda, ka bez prezidenta nomaiņas nekāds kompromiss nav iespējams. Vienlaikus Putins uzsvēra, ka Sīrijā Maskava aizstāv arī savas intereses un drošību.

"Diemžēl ir bruņoti cilvēki, kuri nāk no bijušās Padomju Savienības teritorijas, lai Sīrijas teritorijā karotu ar valdības spēkiem. Izskanējusi informācija, ka tie varētu būt vismaz četri tūkstoši, un ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņi atgriežas Krievijas teritorijā, ieguvuši kauju pieredzi un izgājuši cauri ideoloģiskai indoktrinācijai," teica Putins.

Ar tulka starpniecību Asads savukārt pavēstīja, ka Krievijas spertie politiskie soļi no paša Sīrijas krīzes sākuma nav ļāvuši notikumiem attīstīties pēc paša ļaunākā scenārija. Krievijas iejaukšanās esot palīdzējusi ierobežot „terorismu”. „Terorisms, kas tagad izplatījies reģionā, būtu pārņēmis daudz lielākas platības un izplatījies daudz plašākā teritorijā, ja nebūtu jūsu rīcības un jūsu lēmumu,” sacīja Asads.

Tikmēr Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, komentējot Asada vizīti Maskavā, atkārtojis rietumvalstu un arābu valstu aicinājumu sākt patiesu politisko procesu konflikta noregulēšanai, kas paredzētu Asada atkāpšanos.

"Sīrijas valdība zaudējusi jebkādu leģitimitāti, un mūsu nostāja nav mainījusies – Sīrijā nepieciešams pārejas periods ar Asada atkāpšanos. Ko vēl piebilst – ja vien Asads ilgāk paliktu Maksavā, Sīrijas tauta varētu uzelpot. Ja viņš paliktu Maskavā uz visiem laikiem, varētu sākties patiess pārejas periods," sacīja Davutoglu.

Trešdien aprit trīs nedēļas kopš Krievija sāka uzlidojumu kampaņu Sīrijā, uzstājot, ka vēršas pret radikālo džihādistu grupējumu, kas sevi dēvē par „Islāma valsti,” un citiem teroristiem. ASV un citas rietumvalstis savukārt uzskata, ka vairums uzlidojumu vērsti pret Asada opozīcijas kaujiniekiem, kas tiek uzskatīti par mēreni noskaņotiem.

Maskava paudusi vēlmi iesaistīties tiešās sarunās ar Vašingtonu par Sīrijas konflikta risināšanu. Tomēr Savienotās Valstis līdz šīm šos aicinājumus noraidījušas, sakot, ka Krievijas stratēģija Sīrijā nav pareiza un Kremļa atbalsts Asada režīmam pilsoņu karu tikai saasinās.

Krievija un ASV vadītā aptuveni 60 valstu koalīcija uzlidojumus Sīrijā īsteno atsevišķi. Otrdien Maskava un Vašingtona parakstīja saprašanās memorandu par izvairīšanos no incidentiem Sīrijas gaisa telpā, proti, lai abu valstu piloti nenonāktu savstarpējos konfliktos, veicot gaisa triecienu kampaņas. Abas puses vienlaikus uzsvēra, ka šis dokuments attiecas tikai un vienīgi uz pilotu drošību. Maskava norādīja, ka tas nekādā veidā nemaina Krievijas pozīciju Sīrijā, Vašingtona - ka tas nekādā veidā nenozīmē ASV sadarbību vai atbalstu Krievijas politikai vai rīcībai Sīrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti