"Dr. Henrijs Kisindžers, cienījams amerikāņu erudīts un politiķis, miris šodien savā mājoklī Konektikutā," teikts viņa firmas paziņojumā trešdienas vakarā.
Kisindžera ģimene sarīkos privātas bēres, un piemiņas dievkalpojums notiks Ņujorkā. Paziņojumā nebija minēts nāves cēlonis.
Kisindžers pat 100 gadu vecumā turpināja būt aktīvs un jūlijā apmeklēja Ķīnu, lai tiktos ar prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Attiecības ar Ķīnu bija viens no ilgstošākajiem Kisindžera atstātajiem mantojumiem. Cerot sapurināt cīņu pret Padomju Savienību Aukstā kara laikā, Kisindžers veidoja slepenus kontaktus ar Ķīnu, kuru kulminācija bija toreizējā ASV prezidenta Ričarda Niksona vēsturiskā vizīte Ķīnā 1972. gadā un ASV attiecību nodibināšana ar Pekinu.
Iepriekš minētā Ķīna viņu šodien nosaukusi par vecu un labu ķīniešu draugu. Tikmēr pašreizējais ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicās, ka reizēm vērsies pie Kisindžera pēc padoma.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka pasaule zaudējusi varenu diplomātu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons rakstīja, ka viņa idejām un diplomātijai ir bijusi paliekoša ietekme pasaulē.
Amerikāņu diplomāts dzimis tālajā 1923. gadā Vācijā, ebreju ģimenē. Bet 1938. gadā ar ģimeni aizbēga no nacistiem uz ASV un apmetās Ņujorkā.
Kisindžers strādāja skūšanās otu rūpnīcā, bet naktīs apmeklēja vidusskolu. Vēlāk viņš studēja grāmatvedību, bet, nepabeidzis studijas, tika iesaukts armijā.
Pēc doktora grāda iegūšanas Hārvardā viņš iekļuva valdībā, strādājot tur jau ASV prezidenta Džona Kenedija laikā. Vēlāk viņš strādāja pie ASV prezidenta Ričarda Niksona, taču pēc tam, kad Niksons zaudēja amatu Votergeitas skandāla dēļ, Kisindžers turpināja darbu jaunā prezidenta Džeralda Forda administrācijā.
Gan Niksona, gan Forda laikā Kisindžers ieņēma gan valsts sekretāra, gan nacionālās drošības padomnieka amatus.
Kisindžeram 1973. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par sarunām Vjetnamas kara izbeigšanai, lai gan šis bruņotais konflikts turpinājās un otrs prēmijas laureāts Ziemeļvjetnamas diplomāts Le Diks To atteicās to saņemt.
Lai gan Kisindžera intelektuālo apdāvinātību atzina pat viņa kritiķi, viņš bija bēdīgi slavens ar savu reālpolitikas filozofiju, ka valstis īsteno savas intereses ar varas metodēm. Proti, viņš izmantoja diplomātiju, lai sasniegtu praktiskus mērķus, nevis izvirzītu augstus ideālus.
Kisindžera piekritēji uzskata, ka viņa pragmatiskā pieeja kalpoja ASV interesēm, bet kritiķi norāda, ka Kisindžera ārpolitiskā pieeja bija pretrunā demokrātijas ideāliem.
Atslepenoti dokumenti liecina, ka Kisindžers deva svētību Čīles prezidenta marksista Salvadora Aljendes gāšanai ģenerāļa Augusto Pinočeta vadītajā apvērsumā 1973. gadā. Viņš arī atbalstīja Indonēziju, kad tā 1975. gadā sagrāba Austrumtimoru, un ignorēja Pakistānas masu zvērības Bangladešas neatkarības kara laikā 1971. gadā, uzskatot Islāmabadu par vērtīgu starpnieku kontaktos ar Pekinu.
Dažādi neglaimojoši vārdi viņam tika veltīti arī tādēļ, ka viņa laikā Kambodžā tika nomestas kasešu bumbas, kā rezultātā mira daudzi tūkstoši cilvēku. Kisindžers arī klusi atbalstīja Turciju, kad tā sagrāba trešdaļu Kipras. 20.gadsimta 70. gados viņš arī atbalstīja Indonēzijas īstenoto Austrumtimoras sagrābšanu. Tāpēc kritiķu dzīves laikā Kisindžeram netrūka.
Pērnā gada martā Kisindžers Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Ukrainai vajadzētu atdot daļu savas teritorijas Krievijai, bet ASV un Rietumiem nevajadzētu cerēt uz Krievijas sakāvi Ukrainā. Pēc tam Ukrainas aktīvistu organizācija "Mirotvorec" iekļāva viņu melnajā sarakstā par piedalīšanos "Krievijas informācijas specoperācijā pret Ukrainu".
Šī gada janvārī Kisindžers Pasaules Ekonomikas forumā Davosā atzina, ka Ukrainas neitralitātes idejai vairs nav jēgas, un apliecināja, ka atbalsta Ukrainas pievienošanos NATO pēc miera iestāšanās, kaut arī iepriekš bijis pret Kijivas dalību aliansē.
