Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc piektdaļas balsu saskaitīšanas, ĀNK ieguvuis 44% balsu, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās Nacionālās sapulces vēlēšanās, kad par ĀNK balsoja 57% vēlētāju.
Otrajā vietā ar 25% balsu ierindojusies opozīcijā esošā liberālā Demokrātiskā alianse (DA).
Trešajā vietā ir atklāti rasistiskā un kreisi ekstrēmistiskā partija "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF), par kuru balsojuši 9% dienvidāfrikāņu, bet ceturtā ar 8% balsu šobrīd ir korupcijā apsūdzētā bijušā prezidenta Džeikoba Zumas dibinātā populistiskā partija "Šķēps un nācija" (MK).
Galīgie balsu skaitīšanas rezultāti nav gaidāmi agrāk kā nedēļas nogalē.
Saskaņā ar Dienvidāfrikas konstitūciju Nacionālā sapulce tiek ievēlēta pēc partiju sarakstiem. Pēc tam jaunievēlētie deputāti izraugās nākamo valsts prezidentu.
Ja ĀNK iegūs mazāk nekā 201 no 400 deputātu vietām, pašreizējam DĀR prezidentam Sirilam Ramafosam, lai saglabātu savu amatu uz otro pilnvaru termiņu, nāksies iesaistīties sarunās ar opozīcijas partijām un neatkarīgajiem deputātiem.
Tas būs nozīmīgs pavērsiens DĀR demokrātijas vēsturē.
Kopš pārejas uz demokrātiju 1994. gadā ĀNK līdz šim spējusi sev nodrošināt parlamentā absolūto vairākumu.
Nelaiķa Nelsona Mandelas vadībā ĀNK panāca aparteīda režīma likvidāciju, izveidoja spēcīgu demokrātisko iekārtu un palīdzēja izkļūt no galējas nabadzības miljoniem melnādaino pilsoņu, iedibinot plašu sociālās labklājības sistēmu.
Taču tagad daudzi no 62 miljoniem pilsoņu vaino ĀNK sazarotas korumpētas sistēmas izveidošanā un uzturēšanā, kā arī nespējā vadīt tautsaimniecību.
Kā liecina Afrobarometra kārtējā aptauja, kuras rezultāti tika publicēti pagājušajā nedēļā, dienvidāfrikāņi par galvenajām problēmām uzskata bezdarbu, kas šobrīd sasniedz 32,9%, pastāvīgos elektropiegādes atslēgumus, korupciju un nabadzību.
Tomēr eksperti nav vienisprātis, ko ĀNK varētu izvēlēties par saviem koalīcijas partneriem, un tas rada lielu neskaidrību par valsts nākotnes kursu.
Kamēr DA sola "glābt Dienvidāfriku", likvidējot ĀNK ieviestās rasē balstītās ekonomikas veicināšanas programmas, un panākt tautsaimniecības izaugsmi privatizācijas un deregulācijas ceļā, EFF iestājas par zemes pārdalīšanu un veselu ekonomikas nozaru nacionalizāciju.
Johannesburgas Universitātes politikas zinātnes profesors Šifamandala Zondi uzskata, ka ĀNK dabīgais partneris ir MK un ka abām partijām ir "līdzīga politika un līdzīgas tendences".
Savukārt politikas eksperte Zuzana Buizena norāda, ka konflikts starp Ramafosu un Zumu ir tik dziļš, ka starp viņiem rast izlīgumu nav iespējams.
Tāpēc, viņasprāt, ĀNK varētu dot priekšroku DA, jo EFF savās prasībās ir pārāk ekstrēmi un neparedzami.
Balsošanas gaitā daudzviet pie vēlēšanu iecirkņiem bija vērojamas garas rindas, un atsevišķos gadījumos balsošanas laiks tika pagarināts vēl pēc paredzētās iecirkņu slēgšanas.
Neatkarīgā vēlēšanu komisija (IEC) prognozē, ka vēlētāju aktivitāte pārsniegs 66%, kas tika reģistrēti 2019. gadā.
