Jaunākie dati liecina, ka Eiropa mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieguldījumu jomā atpaliek no ASV un Ķīnas par aptuveni 10 miljardiem eiro un šī plaisa turpina palielināties.
Pie vainas nav tikai Eiropas Savienības fondu vai valdību investīciju trūkums. Kūtri šajā jomā iegulda arī privātās kompānijas.
Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs norāda, ka Eiropā ir maz lielo tehnoloģiju uzņēmumu, kas spētu ieguldīt ievērojamus resursus daudzsološu mākslīgā intelekta kompāniju attīstībā. Tomēr Eiropā uzņēmumiem, kas vēlas augt, ir pieejams infrastruktūras atbalsts.
"Te mēs runājam par superdatoriem, par kvantu datoriem, mēs runājam par mākslīgā intelekta algoritmu bibliotēkām, mēs runājam par testēšanas laboratorijām, kuras, protams, nevar uzturēt maza vai vidēja kompānija. Tad tā vietā, lai tiktu pārpirkta no ārpus Eiropas jurisdikcijas, var mēģināt augt Eiropas iekšienē. Tad šie instrumenti ir," skaidro Kozlovs.
Viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu darīt vairāk, lai attīstītu Kapitāla tirgus savienību, kas kompānijām ļautu vieglāk piesaistīt naudu izaugsmei. Tāpat būtu jādomā par to, kā palīdzēt salīdzinoši lielām kompānijām spert nākamo soli un kļūt par globāliem spēlētājiem.
Eiropas Savienība ir zināma kā noteikumu un standartu lielvara. Arī mākslīgā intelekta jomā politiķu galvenais uzsvars pēdējos gados ir bijis radīt pasaulē pirmos noteikumus šajā jomā, lai mākslīgais intelekts tiktu attīstīts cilvēkiem draudzīgi.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības valstu ministri beidzot apstiprināja Mākslīgā intelekta likumu. Beļģijas vicepremjere Petra de Suttera uzskata, ka galvenais izaicinājums tagad ir saskaņota jauno noteikumu ieviešana dzīvē.
"Lai piesaistītu investīcijas un inovācijas, mums ir jānodrošina uzņēmumiem un iedzīvotājiem skaidrība, paredzamība un loģiskums.
Efektīva mūsu noteikumu ieviešana var stiprināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju. Tāds pasaulē pirmais likums kā Mākslīgā intelekta akts var kalpot par priekšroku konkurencē un ir būtisks mūsu ekonomikas un piegādes ķēžu drošībai," pauda Beļģijas vicepremjere.
Savukārt revidenti secina, ka Eiropas Savienībai vajadzētu apvienot esošos resursus un mērķtiecīgāk ieguldīt tos mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības projektos.
"Mūsu galvenais secinājums ir, – ja mēs turpināsim iet tādā pašā tempā, izmantojot tos pašus līdzekļus gan no pārvaldības, gan no finanšu viedokļa, tad risks ir ne tikai nesasniegt to, ko esam izvirzījuši par mērķi, bet arī turpināt atpalikt no citiem reģioniem pasaulē, kuros, kā mēs visi zinām, it īpaši pēdējos gados ir ļoti pieaugušas investīcijas un uzmanība, kas tiek pievērsta mākslīgajam intelektam. Un mēs arī redzam rezultātu," pauž Kozlovs.
Cerīgus rezultātus pēdējā laikā uzrāda Francijas mākslīgā intelekta kompānijas. Šīs valsts prezidents Emanuels Makrons šonedēļ intervijā CNBC ar lepnumu paziņoja, ka Francijas panākumi šajā jomā var palīdzēt Eiropai samazināt plaisu ar Ķīnu un ASV. Viena no cerīgākajām varētu būt kompānija "Mistral AI", kas nesen piesaistīja ievērojamas investīcijas no "Microsoft".
