Panorāma

Krievijā par spiegošanu aizturēts "Wall Street Journal" žurnālists

Panorāma

“Apvienotais saraksts” piebremzē skolu reformu

ES sola pretsparu Ķīnas "skaldi un valdi" taktikai

EK prezidente pirms vizītes Pekinā aicina īstenot stingrāku politiku pret Ķīnu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot redzējumu par Ķīnas un Eiropas Savienības attiecībām, norādījusi, ka pret Pekinu būtu jāīsteno stingrāka politika.

Fon der Leiena pirmoreiz norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) varētu izbeigt ievērojamo tirdzniecības darījumu ar Ķīnu, kas tika noslēgts 2020. gadā, bet pēc tam apturēts, kad Pekina noteica sankcijas atsevišķiem Eiropas Parlamenta locekļiem.

Plānots, ka EK prezidente gaidāmajā vizītē uz Ķīnu dosies kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

"Ir skaidrs, ka mūsu attiecības pēdējos gados ir kļuvušas attālākas un grūtākas. Kā pastāvīgā Drošības padomes locekle Ķīna ir atbildīga par to principu un vērtību aizsardzību, kas ir ANO Statūtu pamatā. Un Ķīnai ir pienākums spēlēt konstruktīvu lomu taisnīga miera veicināšanā," norāda fon der Leiena. "Taču miers var būt taisnīgs tikai tad, ja tā pamatā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes saglabāšana. Tas, kā Ķīna turpinās mijiedarboties Putina karā, turpmāk būs noteicošais faktors Eiropas Savienības un Ķīnas attiecībās."

EK prezidente norādīja, ka Ķīna kļuvusi "represīvāka savās mājās un uzstājīgāka ārvalstīs" – tā nostiprinājusi savu militāro klātbūtni, tā ir pastiprinājusi dezinformāciju, kā arī ekonomiskās piespiešanas politiku, kas vērsta uz citām valstīm.

Eiropa ir noraizējusies par to, kas slēpjas aiz šīs Ķīnas atgriešanās uz globālās skatuves.

"Ķīnas komunistiskajai partijai ir skaidrs mērķis – sistēmiskas izmaiņas starptautiskajā kārtībā, kuras centrā būs Ķīna. Es uzskatu, ka attiecību pārtraukšana ar Ķīnu nav ne dzīvotspējīga, ne Eiropas interesēs. Mūsu attiecības nav melnas vai baltas, un mūsu reakcija arī tāda nevar būt. Un tāpēc mums jākoncentrējas uz riska novēršanu, nevis attiecību pārtraukšanu," uzskata EK prezidente.

EK mēģina ieturēt pret Ķīnu nostāju, kas atšķiras no ASV. Eiropas mērķis nav "atraut" Eiropas ekonomiku no Ķīnas, bet gan "atbrīvoties no riska".

Tāpēc Eiropai ir jāizstrādā "jauni aizsardzības instrumenti" pret Ķīnu, tai skaitā, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumu zināšanas un tehnoloģijas netiktu izmantotas, lai palielinātu Ķīnas, kas tiek uzskatīta par "sistēmisku konkurenti", militārās un izlūkošanas spējas.

Piemēram, Nīderlande pēc ASV spiediena nesen paziņoja, ka neļaus modernāko mikroshēmu ražošanas iekārtu eksportu uz Ķīnu.

Šobrīd ASV pastiprina spiedienu uz saviem sabiedrotajiem, tai skaitā Eiropu, lai Eiropas pieeja Ķīnai tuvinātos Vašingtonas pozīcijai.

Īpaši tagad, pieaugot spriedzei ap Taivānu un Pekinas atbalstu Krievijas karam pret Ukrainu.

Attieksme pret Putina karu būšot lakmusa papīrs arī Eiropas attieksmē pret Ķīnu. EK prezidente arī norādīja, ka Ķīna uzskata Putina vājumu par veidu, kā palielināt savu ietekmi pār Krieviju.

Spēku samērs šajās attiecībās, kas lielāko daļu pagājušā gadsimta bija labvēlīgas Krievijai, tagad ir mainījies. Un Ķīna to saskata kā savu izdevību globālajā pasaules kārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti