Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers uzņēma Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Turkmenistānas un Tadžikistānas līderus Belvjū pilī un piedalījās kopīgās sarunās. Šāda kopīga tikšanās ar pieciem Centrālāzijas līderiem ar kādu Eiropas Savienības (ES) valsti notiek pirmo reizi.
Vācija vēlas paplašināt sakarus ar šo reģionu, kuru līdz šim ir smagi ietekmējusi Krievija. Vācija ieinteresēta Kazahstānas solījumā palielināt naftas piegādes Vācijai. Jau šogad vien pa Krievijas cauruļvadu "Družba" Kazahstāna ir nosūtījusi 500 tūkstošu tonnu jēlnaftas uz Vācijas naftas pārstrādes rūpnīcu. Tas sākts darīt pēc tam, kad Berlīne nolēma pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu.
Kazahstāna ir bijusi tuvs Maskavas ekonomiskais un militārais sabiedrotais, kam ir 7500 kilometru gara robeža ar Krieviju. Taču tā nav atzinusi Maskavas okupētos Ukrainas reģionus par Krievijas daļu.
Kazahstānai un arī citām Centrālāzijas valstīm pārmesta palīdzība Krievijai iegūt preces, pārkāpjot sankcijas.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs šos pārmetumus noraidīja: "Runājot par iespējamo sankciju apiešanu, Kazahstāna viennozīmīgi paziņojusi, ka ievēros sankciju režīmu. Mums ir kontakti ar attiecīgajām organizācijām, lai ievērotu sankciju režīmu. Un man šķiet, ka no Vācijas puses nevajadzētu baidīties no iespējamām darbībām, kuru mērķis ir apiet sankciju režīmu."
Tokajevs arī sacīja, ka nebaidās no Maskavas teritoriālām pretenzijām, jo robeža starp Kazahstānu un Krieviju ir noteikta un to ratificējuši abu valstu parlamenti. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā Kazahstānas tiesa ir vērsusies pret vairākiem Kazahstānas pilsoņiem par prokrievisko separātismu, galvenokārt Kazahstānā ziemeļos.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
