"Es domāju, ka es uzliktu veto. Protams, ir jāņem vērā arī citi aspekti – jūs zināt, ka budžeta veto Lietuvā ir vēl nepārbaudīts instruments. No budžeta ir atkarīgas daudzas citas lietas, un es noteikti negribētu, lai cilvēki, kuriem ar to nav nekāda sakara, tiktu ietekmēti tikai tāpēc, ka mums neizdevās vienoties par šo būtisko jautājumu. Es ceru, ka līdz tam nenonāks, jo, redzot pušu apņemšanos, es ticu, ka vismaz 3% no IKP tiks sasniegti. Bet es domāju, ka mēs varam sasniegt vēl vairāk," Nausēda sacīja intervijā telekanālam TV3.
Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja paaugstināt nodokļus, lai aizsardzības finansējumu varētu palielināt līdz aptuveni 3% no IKP 2025.–2030. gadā.
Pirmdien pēcvēlēšanu preses konferencē Nausēda, kurš svētdien prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tika pārvēlēts uz otro piecu gadu amata termiņu, solīja tuvākajos gados panākt aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3,5% no IKP.
Prezidents teica intervijā TV3, ka šādu plānu varētu īstenot jau nākamgad.
"Bet, ja mums tas neizdosies, mums tiešām nav laika kavēties, – vēlākais, 2026. gadā," viņš sacīja, piebilstot, ka 3,5% no IKP "ir minimāli nepieciešamais apjoms, ņemot vērā mūsu iepirkumu grafiku un mūsu lēmumus attiecībā uz [militārās] infrastruktūras projektu īstenošanu".
Nausēda pauda pārliecību, ka vienošanos par šo mērķi varētu panākt, ņemot vērā, ka dažas partijas, kas sākotnēji bija skeptiski noskaņotas pret aizsardzības budžeta palielināšanu, tagad ir "starp entuziastiskākajiem aizsardzības izdevumu palielināšanas atbalstītājiem".
Premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Nausēdas izteikumus, sacīja, ka lemt par aizsardzības budžetu vismaz 3% apmērā no IKP ir Seima ziņā.
"Ja Seims izlems par papildu finansējuma avotiem, tā nebūs liela problēma," žurnālistiem Elektrēnos teica Šimonīte.
Viņa norādīja, ka gadījumā, ja Finanšu ministrijas priekšlikumi netiks pieņemti, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, vajadzēs aizņemties, un tad, visticamāk, tiks pārkāpti Māstrihtas kritēriji, tāpēc jādomā, kādus izdevumus samazināt.
Lietuvai nepieciešams lielāks finansējums aizsardzībai, lai uzņemtu Vācijas brigādi, modernizētu savu armiju un ieviestu vispārējo karaklausību.
Šogad Lietuvas budžetā valsts aizsardzībai atvēlēti 2,7% no IKP.
