Karš Ukrainā ir devis jaunu impulsu Eiropas Savienības paplašināšanās centieniem. Valstis ne tikai aktīvāk strādā pie tā, lai ātrāk tuvinātos Eiropas Savienībai, bet arī pati Brisele paplašināšanās politikā saskata nepieciešamību, tādējādi neļaujot atsevišķās valstīs Eiropā gūt virsroku plašākai Krievijas vai arī Ķīnas ietekmei.
Arī Balkānos esošajā Bosnijā un Hercegovinā, kurā tikai pirms teju 30 gadiem beidzās karš, joprojām ir gana sarežģīta iekšpolitiskā situācija. Tomēr valsts spējusi pietuvoties Eiropas Savienībai, kas ir lielākais Bosnijas un Hercegovinas tirdzniecības partneris un donors. 2016. gadā tā pieteicās dalībai Eiropas Savienībā, bet par kandidātvalsti kļuva 2022. gada decembrī.
Savukārt Eiropadomes samitā aizvadītajā nedēļā bloka līderi deva zaļo gaismu iestāšanās sarunu sākšanai ar šo valsti.
"Es atzinīgi vērtēju līdera vēsturisko lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Valsts ir spērusi iespaidīgus soļus mūsu savienības virzienā. Vairāk nekā gada laikā ir sasniegts lielāks progress nekā desmit gadu laikā. Bosnija un Hercegovina tagad ir pilnībā saskaņota ar mūsu ārpolitiku un drošības politiku. Mēs esam redzējuši arī noturīgu progresu svarīgu likumu pieņemšanā. Mēs esam redzējuši progresu migrācijas pārvaldībā, un Bosnija un Hercegovina ir guvusi lielus panākumus dialogā un izlīgumā. Tāpēc es ceru, ka šodienas lēmums novedīs pie vēl lielāka progresa," sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Bosnija un Hercegovina pieņēmusi likumu par interešu konfliktiem, likumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu, veikusi uzlabojumus tiesu sistēmā un īstenojusi centienus apkarot korupciju un organizēto noziedzību.
Nenoliedzami ir paveiktas vairākas būtiskas lietas, taču ne visi analītiķi uzskata, ka tas būtu daudz.
Daļa uzskata, ka Eiropas Komisija ir pārāk optimistiska savā vērtējumā un ģeopolitisku iemeslu dēļ veicina ilūziju, ka Bosnija un Hercegovina beidzot ir ceļā uz to iestāžu pārveidi, kas kopš 1995. gada Deitonas līguma ir padarījušas valsti par politiski paralizētāko, disfunkcionālāko valsti Eiropā.
Valstī, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 3 miljoniem cilvēku, ir 13 parlamenti, pieci prezidenti un aptuveni 150 ministrijas. Tas tādēļ, ka Deitonas līgums pēc Bosnijas kara sadalīja varu pēc etniskā principa un piešķīra veto tiesības katrai tautai, proti, bosniešiem, serbiem un horvātiem.
Saskaņā ar pagājušā gada maijā un jūnijā veikto aptauju vairāk nekā 73% pilsoņu atbalsta valsts pievienošanos blokam. Eiropas Savienības līderu vienošanos atzinīgi novērtēja arī Deniss Bečirovičs, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras priekšsēdētājs.
"Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi, pēc ilga laika – mums izdevās!" viņš teica. "Šī uzvara pieder visiem Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, uzvarējusi Bosnijas un Hercegovinas valsts, uzvarējusi Eiropas Savienība un uzvarējusi nākotne. Darbs un pūles atmaksājās. Šis ir viens no svarīgākajiem mirkļiem Bosnijas un Hercegovinas valstij 21. gadsimtā. No šodienas mēs esam valsts, kas oficiāli ieiet pēdējā integrācijas fāzē Eiropas Savienībā."
Bečirovičs arī atgādināja, ka šobrīd nav laika svinībām un eiforijai, jo ir jāgatavojas lielajam darbam, kas vēl tikai priekšā.
Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzsvēris, ka valstij jāturpina smagi strādāt un vēl daudz paveicams, pirms tā varēs iestāties Eiropas Savienībā.
Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas Eiropas Savienība. Lai sarunas sāktos praktiski, Bosnijai un Hercegovinai vēl jānodemonstrē lielāks progress tiesu reformas jautājumos un cīņā pret korupciju. Eiropas Komisija arī vērsa uzmanību uz to, ka valsts joprojām ir funkcionējošas tirgus ekonomikas izveides agrīnā stadijā.
Kopumā valsts ekonomikas rādītāji joprojām ir zem tās potenciāla, un EK ieskatā valsts ekonomiku būs grūti attīstīt tālāk, kamēr politikā saglabāsies pašreizējais status quo.
Bet runa nav tikai par ekonomikas attīstību, bet par valsts attīstību kopumā. Jo pirms teju 30 gadiem parakstītais Deitonas līgums joprojām rada lielas problēmas, jo sadalīja varu pēc etniskā principa un piešķīra veto tiesības bosniešiem, serbiem un horvātiem. Tādēļ šobrīd katrs "deķīti velk uz savu pusi".
Piemēram, ASV izlūkošanas kopienas ikgadējais draudu novērtējuma ziņojums liecina, ka Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks īsteno provokatīvus soļus, lai neitralizētu starptautisko pārraudzību Bosnijā un Hercegovinā un nodrošinātu prokrieviskās Serbu Republikas de facto atdalīšanos. Dodiks saņem atbalstu no Krievijas, kuras galvenais mērķis ir noturēt valstī sašķeltību.
Demokrātija ir dalības nosacījums Eiropas Savienībai. Arī Bosnijai un Hercegovinai. Taču, atbalstot etniski sadalīto politisko sistēmu, Eiropas Savienība faktiski var nostiprināt antidemokrātiskas tendences.
Nīderlandes Klingendēla institūts norādījis uz demokrātijas problēmām visos Balkānos. Proti, sešas Rietumbalkānu valstis ir lēnām attīstījušās par "stabilitokrātijām" jeb valstīm ar acīmredzamiem demokrātijas trūkumiem, kuras vienlaikus apgalvo, ka tās strādā pie demokrātiskām reformām un piedāvā stabilitāti.
