Situācija uz Ukrainas–Polijas robežas ar katru dienu kļūst arvien saspīlētāka – iebraukšanu Ukrainā gaida ap 2000 kravas automašīnu.
Poļu autopārvadātāji prasa atļauju sistēmas atgriešanu Ukrainas pārvadātājiem, ko Eiropas Komisija (EK) uzskata par juridiski neiespējamu. Ukraiņi, iesaistot Eiropas Savienības (ES) institūcijas, cenšas panākt kādu risinājumu, bet pagaidām tas ir nesekmīgi.
Turklāt situācija pasliktinās. Polijas autopārvadātāji no pirmdienas sola mazināt Medikas robežpunkta caurlaidību. Kopš 6. novembra poļi to bloķēja no desmitiem rītā līdz deviņiem vakarā, bet turpmāk to darīs visu diennakti.
Situācija autopārvadātājiem veidojas patiešām ļoti kritiska – robežkontroles punktu caurlaidības spējas ir gandrīz pavisam nobloķētas, autopārvadātājiem ir jāstāv uz robežas pat nedēļām ilgi, un ukraiņu mediji arī ziņo, ka, stāvot šajās rindās, veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ miruši jau divi autopārvadātāji.
Par nozari atbildīgā ministrija organizē humānās palīdzības sniegšanu rindās stāvošajiem šoferiem.
Arī sestdien Ukrainas Kopienu attīstības, teritoriju un infrastruktūras ministrija kopā ar Starptautisko Autopārvadātāju asociāciju nogādājušas uz robežas gaidošajiem šoferiem ūdeni, siltas pusdienas un medikamentus.
Tāpat jau desmit dienas par šoferiem rūpējas brīvprātīgo organizācija "World Central Kitchen", kas piegādā siltu ēdienu. Šī organizācija Ukrainā ir pazīstama ar to, ka ēdināja cilvēkus arī kara smagi izpostītajās teritorijās. Tagad viņi uz robežas rūpējas par to, lai šoferi šo blokādi spētu izturēt.
Un tas ir milzīgs izaicinājums ne vien cilvēku spēkiem, bet arī Ukrainas ekonomikai – tik ilga blokāde paralizē produkcijas piegādi. Jāsaprot, ka šobrīd produkti uz un no Ukrainas galvenokārt tiek piegādāti pa sauszemes ceļiem, jo Melnajā jūrā turpinās Krievijas uzbrukumi. Tādējādi blokāde skar ekonomikas galvenās artērijas, un daļa Ukrainas iedzīvotāju poļu pārvadātāju aktivitātēs arī saskata Krievijas intereses.
Kremlis visu šo laiku cenšas iznīcināt Ukrainu kā valsti, un, neļaujot brīvu transporta plūsmu, faktiski turpinās mēģinājumi pēc iespējas spēcīgāk kaitēt ukraiņiem šajā jau tā ļoti smagajā kara periodā. Blokādes dēļ robežu caurlaidība kravu transportam ir samazināta ārkārtīgi.
Jagodina-Dorohuska, kas ir lielākais kravu kontrolpunkts Ukrainā, normālos apstākļos var apkalpot 680 kravas automašīnas diennaktī. Šobrīd Polijas autopārvadātāju uzsāktās blokādes dēļ to diennaktī šķērso vien daži desmiti kravas auto.
Lai kaut kā palīdzētu šoferiem, Ukrainā ir izveidots arī speciāls štābs – tā mērķis ir apgādāt uz robežām sēdošos cilvēkus ar pārtiku, dzeramo ūdeni un medikamentiem, līdz tiks atjaunota stabila kontrolpunktu darbība.
Ukraiņi arī aicinājuši Eiropas Savienību nosūtīt uzraudzības grupas uz bloķētajiem kontrolpunktiem, lai fiksētu reālo situāciju uz robežas.
Sākotnēji jeb 6. novembrī poļu autopārvadātāji minēja, ka blokāde varētu ilgt līdz gada beigām, bet šobrīd notiek intensīvas sarunas, iesaistot ES institūcijas, ka šis stāvoklis tā nevar turpināties.
Nedēļas nogalē par šo problēmu runāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka Kijivai ir rīcības plāns, bet izmaiņām nepieciešams laiks.
Neoficiāli izskan, ka ukraiņi sagaida pozitīvu risinājumu pēc tam, kad Polijā tiks izveidota un apstiprināta jaunā valdība un varas grožus savās rokās pārņems līdzšinējā opozīja.
Aizvadītajā sestdienā telefonsarunā par situāciju uz Ukrainas robežas diskutēja arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš un Polijas Eiropas lietu ministrs Šimons Šinkovskis.
Sarunā Kariņš arī piedāvājis, ka Latvija varētu iesaistīties risinājumu meklēšanā.
Robežpunktu bloķēšana var negatīvi ietekmē arī uzņēmumus Latvijā
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka situācija ir neprognozējama un var negatīvi ietekmēt arī daudzus Latvijas pārtikas ražotājus, kuri līdz šim saņēma lētākas izejvielas no Ukrainas. Pašlaik izejvielu piegādes kavējas un ir neziņa, vai tās vispār varēs saņemt.
"Daudziem ražotājiem krājumi beidzas, bet, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, ir nepieciešams laiks, un tur izejvielas var būt dārgākas," stāstīja Šure.
LPUF padomes priekšsēdētāja arī norādīja, ka piegādes varētu nodrošināt caur Rumāniju, taču tas būtu dārgāk.
Uzņēmumi nevar saražot produkciju un varēs mazāk eksportēt, un situācija var ietekmēt aptuveni pusi no Latvijas pārtikas mēneša eksporta, vērtēja eksperte.
"Situācija ir neprognozējama, un daudzi uzņēmumi ir neziņā, ko darīt – turpināt ražot Latvijas tirgum vai eksportam."
Modelējot tālāku situācijas attīstību, Šure pieļāva, ka Latvijas tirgū var samazināties preču klāsts vai vietējie produkti kļūs dārgāki. Pārtikas ražotāji sagaida ātru rīcību no ārlietu ministra, lai varētu atrisināt situācijas uz robežas.
KONTEKSTS:
Jau kopš 6. novembra turpinās poļu autopārvadātāju organizētā kravu transporta blokāde uz robežas ar Ukrainu, kā rezultātā izveidojušās milzīgas rindas abās pusēs robežai gan Ukrainas pusē, gan arī Polijā.
Polijas kravu pārvadātāji šādā veidā protestē pret, viņuprāt, negodīgo Ukrainas uzņēmumu konkurenci.
Poļu uzņēmēji vēsta, ka kaimiņvalsts transporta uzņēmumiem ir daudz zemākas izmaksas, tai skaitā atalgojums. Diskriminējoša esot arī elektronisko rindu sistēma Ukrainā, jo poļu pārvadātājiem jāgaida daudz ilgāk, pat ja reiss notiek bez kravas.
Protesta akcijai pievienojušies arī Slovākijas kravu pārvadātāji.
