Traģēdija saasinājusi situāciju Azerbaidžānas atgūtajā, bet galvenokārt armēņu apdzīvotajā teritorijā, ko pamet daudzi bēgļi.
Kalnu Karabahas amatpersonas ziņo, ka sprādzienā arī ievainoti un hospitalizēti 290 cilvēki, un daudzi no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Vēl 105 cilvēku liktenis nav zināms.
Eksplozija pie Stepanakertas notika laikā, kad iedzīvotāji stāvēja rindā pie noliktavas, lai iegādātos degvielu bēgšanai uz Armēniju, un nav izslēgts apzināts uzbrukums.
Neraugoties uz Azerbaidžānas līderu paziņojumiem par drošības garantijām, armēņi turpina izbraukt uz savu etnisko dzimteni, un līdz otrdienai Armēnijā bija ieradušies jau vairāk nekā 13 000 bēgļu.
Daudziem cilvēkiem ir pamatots iemesls pamest dzimteni, jo Azerbaidžānas robežsargi jau patlaban starp bēgļiem meklē cilvēkus, ko dēvē par kara noziedzniekiem. Baku esot gatava amnestēt armēņu karotājus, kas Karabahā noliek ieročus, bet vērsīšoties pret tiem, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā un 2020. gada karā pastrādājuši noziegumus.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, lai gan līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
