Nobalsojušo vēlētāju aptauju dati liecina, ka Tautas partija ieguvusi 29% balsu, bet otrajā vietā ir sociāldemokrāti ar 17% vēlētāju atbalstu. Trešo vietu ar 15% balsu ieņem jaunizveidotā centristu alianse, un Liberālā partija ieguva ap 15%.
Šīs četras partijas kopā ieguva 160 no 200 deputātu vietām parlamenta apakšpalātā – Nacionālajā padomē.
Savukārt lielākie zaudētāji ir Zaļo partija, kas nespēja atkārtot 2019. gada panākumus un ar 9% ir 5. vietā.
Vēlētājiem vajadzēja izraudzīties 200 Nacionālās sapulces deputātu un 46 senatorus, un priekšvēlēšanu kampaņā galvenie jautājumi bija pieaugošā dzīves dārdzība, klimata pārmaiņas un bažas par imigrāciju. Tieši pēdējās problēmas aktualitāte vairoja Tautas partijas popularitāti, jo tā stingri iebilst pret imigrāciju.
Šveicē federālajam parlamentam nav tik liela loma kā citās Eiropas valstīs, tomēr priekšvēlēšanu cīņā bija ne mazāk spraiga. Tautas partija īstenoja diezgan agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu, kurā tā ne tikai aktīvi iestājās par imigrācijas ierobežošanu, bet arī solīja nepieļaut, ka Šveici un tās sabiedrību sagrauj transvestīti, kreisie radikāļi un klimata aktīvisti.
Visticamāk, ka eiroskeptiskās Tautas partijas pārliecinošā uzvara vēlēšanās neļaus uzlabot Šveices un Eiropas Savienības attiecības, kas pēdējos gados ir pasliktinājušās.
2021. gadā Šveices valdība nolēma pilnībā pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību par jaunu divpusējās sadarbības vienošanos, kam vajadzēja aizstāt vairāk nekā 120 dažādus līgumus, kas pašlaik regulē abu pušu attiecības.
Tradicionāli Šveices valdībā, kuras sastāvā ir tikai septiņi locekļi, vietas ieņem četras parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas.
